|
Ziņas makšķerniekiem.
| | |
|
copmanis78
| Datums: Ct, 31.03.16, 23:36 | Ziņojums # 41 |
| Grupa: |
Administrators |
| Ziņojumu: |
429 |
| Balvas: |
2 |
| Reputācija: |
30 |
| Status: |
 |
|
|
Atkal aicina “Mammadaba”
Uzvarētāji Romalds Ribuzuls (no labās) un Mārtiņš Reks (komanda "Emīlija–Talsi") pozē kamerai. 2014. gads.
Šogad jau sesto reizi visus aktīvā sporta – makšķerēšanas – draugus uz sacensībām atkal aicina “Mammadaba”. Sacensības piecu gadu laikā ieguvušas popularitāti, uzaudzējušas muskuļus un radušas daudzus atbalstītājus. Bet, kā atzina paši makšķernieki, galvenais jau nav balvas, bet mūžam dzīvā devīze “Uzvar viens, iegūst visi”. Un ieguvēji tiešām ir visi, sacensību rīkotājai AS “Latvijas valsts meži” tā ir lieliska iespēja iepazīstināt arvien jaunus copes mīlētājus ar savā aprūpē esošajiem ezeriem, dalībnieki savukārt var gūt jaunu, nebūt ne mazsvarīgu pieredzi un domubiedrus.
Šogad sacensībās dominēs jaunas vēsmas, par pamatu tam rūpes par ilgtermiņa ezeru apsaimniekošanas principu ar lozungu: “Atlaid mammu!” Tas nozīmē, ka visas noķertās līdakas tiks atlaistas atpakaļ dzimtajā stihijā. Makšķerēšanas noteikumiem atbilstošās līdakas tiks mērītas, fotografētas un reģistrētas, nesot sacensību dalībniekiem tik ļoti nepieciešamos punktus. Lai ieviestu šo jauno līdaku vērtēšanas principu, sacensību organizatori cer uz sacensību dalībnieku sapratni un godaprātu, lai viss process noritētu korekti un balvas tiktu iegūtas bez mānīšanās.
Galveno rūpi par sacensību dalībnieku apbalvošanu šogad uzņēmies ehološu būves pionieris firma “Lowrance” un “Eholotes.lv”, sacensību uzvarētājiem dāvājot “Lowrance HOOK-4 MED/HIGH/DownScan” eholoti, “Yasa” akumulatoru, devēja kronšteinu un Latvijas karti, kas kopumā nodēvēts par veiksmīga makšķernieka komplektu.
Pieteikšanās sacensībām sāksies 18. aprīlī pulksten 10. Ņemot vērā to, ka sacensību dalībnieku skaits ir ierobežots, organizatori lūdz potenciālos dalībniekus pirms dalības maksas veikšanas sazināties ar sacensību rīkotājiem, lai pārliecinātos par iespējām piedalīties sacensībās. Sīkāka informācija, sacensību nolikums un kalendārs būs pieejams 6. aprīlī mājas lapā mammadaba.lv.
http://www.la.lv/atkal-aicina-mammadaba/
|
| |
| |
|
|
copmanis78
| Datums: Ct, 31.03.16, 23:36 | Ziņojums # 42 |
| Grupa: |
Administrators |
| Ziņojumu: |
429 |
| Balvas: |
2 |
| Reputācija: |
30 |
| Status: |
|
|
|
Einārs Siliņš: Pavasara vimbas ir klāt
Tā pie mums ir ierasta lieta, ka pavasarī kaut kur jau vismaz pāris mēnešus vicina gruntsmakšķeres un pludiņmakšķeres, bet kādā citā Latvijas nostūrī joprojām pacietīgi sēž copmaņi uz ledus. Šajā ziņā tie platuma grādi, kādos dzīvojam, mums tiešām ir ļoti pateicīgi. Ja nav vēlmes pēc ziemas jožam uz Kurzemi, bet ja ir vēlme pēc ledus, tad nav jābrauc pat tālāk par Ķeipeni, jo vēl pāris dienu atpakaļ vīri sēdēja uz Plaužu ezera ka prieks un ledus arī vēl pietiekami izturīgs. Es te nemaz nerunāšu par mazajiem ezeriņiem tur pat blakus, kas daudziem makšķerniekiem nemaz nav apzināti un kur nu vēl Alūksnes puse. Taču ir laiks, kad sākusies pavasara cope uz vimbām, un tas ir kaut kas līdzīgs spiningošanas sezonas atklāšanai, kad pie ūdeņiem ir sastopami visi makšķernieki.
Vimbas šur un vimbas tur
Būtībā tas labākais vimbu copes laiks vienmēr saistījies ar ievu ziedēšanas brīdi. Tas tāpēc, ka tajā brīdī daba ir sasildījusi ne tikai gaisu, bet arī ūdeni un no jūras uz nārstu nāk upēs iekšā jūras vimbas. Šis gads, protams, nebūs izņēmums, tikai atšķirībā no ierastajiem laika apstākļiem, šogad jūrnieces ir jau sākušas ienākt upēs, bet dara to ļoti nelieliem bariņiem. Tās vimbas, kas patreizējā brīdī ir aktīvas Ventā, Gaujā, Lielupē, Mūsā, Mēmelē….ir pārsvarā vietējā zivs, kas šeit upēs mājo patstāvīgi. Tieši tāpēc tā cope uz vimbām nav tik intensīva un rezultatīva, kā tas ir vairāk uz to brīdi, kad ūdens un gaisa temperatūra būs sasilusi līdz tādai pakāpei, kad jau uz nārstu dodas arī zandarti.
Pats, kā jau ierasti, nedzīvojos pa makšķernieku kolhoziem pie Bauskas vai Ventas rumbas, bet gan braucu uz Ventu, kur savā vietiņā savelku normu bez īpašas problēmas. Ar pludiņmakšķeri, kas ir neapšaubāmi daudz interesantāks makšķerēšanas veids, te nevar, jo ir taisns posms ar diezgan lielu straumi. Tā ir patreizējā brīdī. Vēlāk, kaut kur aprīļa beigās un maija sākumā straume te kritīsies, tad jau varēs copēt ar pludiem. Pirms nārsta vimbas pārsvarā uzturas vidējā straumē. Brīžiem liekas, un uzdodas jautājums, ko viņas te dara, bet laikam jau ir savs funktieris, jo pēc nārsta vimbas ir meklējamas atstraumēs un līčos, kur ūdens praktiski ir stāvošs.
Vimbas ar barošanu vai bez?
Ir tā, ka, cik esmu novērojis, brīdī, kad vimbas dodas uz nārstu, tās neapstājas iebarotās vietās, bet gan barojas gaitā uz priekšu. Līdz ar to straumē iztērētajai barībai nav nekādas nozīmes. Veltīgi naudas tēriņi. Tā tas ir bijis citus gadus, ko mēs, makšķernieki, saucam par pareiziem gadiem. Šis gads ir izņēmums. Vietējās vimbas ir jau pilnas ar piebriedušiem ikriem un daļa no tām ir nogurušas no uzturēšanās un migrēšanas pa straumi uz nārsta vietu, jo bioloģiskais pulkstenis saka, ka vēl līdz nārstam būs jāpagaida. Tas pierādījās arī dažas dienas atpakaļ Ventā, kur vimbas lasījām kā straumē, tā arī ļoti tuvu krastam, kur straumes praktiski nav. Līdz ar to ir skaidrs, ka iebarojamā barība šogad, pirms nārsta, ir jāņem līdzi. Zivs šo barību neaiztiks. Kādam droši, ka radīsies jautājums ''tad kāpēc gan jāņem līdzi barība, ja zivs to neaiztiks?''
Tas galvenais moments slēpjas apstāklī, ka vimba, sajūtot patīkamas smaržas, nostāsies virs jūsu iebarotā barības galda un stāvēs, taču tajā pašā laikā gaļas produktu, kas būs uzsprausts uz āķa, nesmādēs. Tāda ir tā zivs loģika un ne jau tikai vimbām vien. Agrā pavasarī ēsma Nr.1 ir naktstārpi. Vismaz manā praksē tas ir bijis neaizstājams, kustošs kārdinājums. Turklāt ļoti ieteicams būtu iebarojamai barībai pievienot kapātas sliekas vai speciālos slieku aromatizatorus. Kad ūdens paliks siltāks, tad jau pārejam uz baltajiem mušu kāpuriem, mizgraužiem, motili, ūdenstārpiem, kapariņiem un garnelēm. Vismaz tā daru es pats, bet vai tā jādara tev, makšķerniek, es nezinu.
Uz kā sēdināt tārpiņu?
Kamēr ūdens ir mazāk vai vairāk duļķains, tikmēr es pats izmantoju plastmasas mormiškas un tā par tām esmu nemitīgi rakstījis gan žurnālam ''Copes Lietas'', gan stāstījis Māra Oltes TV raidījumos ''Ar makšķeri'' vai ''Copē kopā ar Māri Olti''. Nu ir starpība vai tev pavadiņas galā ir plastmasas mormiška, spoguļāķis vai parasts āķītis. Duļķainā ūdenī, kas mums pašreiz ik pa brīdim parādās upēs no uzsnigušajiem sniegiem vai lietiem, noteikti būs nepieciešama pat fluoriscējoša mormiška. Par šo momentu var viegli pārliecināties katrs pats. Gruntsmakšķerei, uzsienot divas vai trīs pavadiņas, pamainiet āķus. Tajā pat laikā, tiklīdz ūdens paliek dzidrs, pāreju tikai uz parastajiem āķiem. Liela nozīme, vismaz manā skatījumā, ir āķa izliekumam, kur es gan arī nevaru atrast izskaidrojumu, jo vimba daudz labāk uzsēžas uz āķa ar slīpo līkumu, nevis klasisko taisno. Vēl nevajadzētu aizmirst faktu, ka vimbas bieži vien daudz labāk ķeras pa nakti, nekā pa dienu.
Lai jums veicas un ne asakas!
http://www.daugavasbalss.lv/brivais....t-26023
|
| |
| |
|
|
copmanis78
| Datums: Pk, 13.05.16, 22:24 | Ziņojums # 43 |
| Grupa: |
Administrators |
| Ziņojumu: |
429 |
| Balvas: |
2 |
| Reputācija: |
30 |
| Status: |
|
|
|
[bgcolor=#000000]Cīņā ar milzīgo līdaku visbeidzot uzvar makšķernieks[/bgcolor]
Foto no Raimonda Blumberga personīgā arhīva
Mednieka medniece – 12,8 kg smaga un 117 cm gara.
Domāju, ka nekur tā neiet kā medībās vai makšķerēšanā. Un te nu jāteic, ka tā patiešām arī ir, savos daudzajos klejojumos ar makšķeri gar upēm vai laivu braucienos pa ezeriem esmu saskatījies, bet vēl vairāk saklausījies par dažādiem interesantiem un reizēm pat neticamiem atgadījumiem pie ūdeņiem. Par vienu tādu, notikušu pavisam nesen, lielajos copmaņu svētkos pirmajā maijā – dienā, kad Latvijā tiek atklāta sezona spiningošanā no laivām.
Raimonds Blumbergs savas darba gaitas aizvada, strādājot garīgu darbu, un, kā mēs visi labi zinām, prāta spējas vislabāk atjaunojas saistībā ar dabu. Raimonds, būdams romantiķis, man sarunā teica, ka viņam copes izbraukumos jau nemaz zivju nevajag, bet pietiek ar melodiju, kuru rada Ventas rumbas šalkoņa, un ainavām, kādas paveras pa auto logu, dodoties cauri Kurzemes Šveicei pie savas sapņu upes Ventas.
Tāpat kā daudzus citus gadus, arī šogad līdaku atklāšanas sezonā Raimonds bija pie upes, lūk, ko viņš pastāstīja: “Pirmajā maijā kopā ar copes biedru devāmies uz Ventu netālu no manas dzimtās Ventspils. Bijām nolēmuši iemēģināt roku, medījot asarpuikas. Laiks ritēja raiti, saulīte kāpa augstāk un sildīja arvien spēcīgāk, cope nebija intensīva, bet kādu puskālu salasīju. Beidzām copi, atgriezos Ventspilī, bet mana dzīvesbiedre Inga, būdama kaislīga makšķerniece, mani sakacināja uz jauniem copes varoņdarbiem, un divatā devāmies uz Pilteni līdaku medībās. Te jāsaka, ka savus līdaku mānekļus biju aizmirsis Rīgā un nācās izlīdzēties ar tiem, kurus salasīju tēva garāžā. Nonācis pie upes, pie 0,1 “Varivas” auklas, kura bija uztīta uz “Daiwas” spoles, piekabināju “Mepps Aglia” nr. 4 rotiņu un ar “Konger 2-12” kātu sāku apmētāt līci, no kura ārā jau spraucās pirmās ūdens augu lapas. Trešajā metienā ņēmiens, bet apmēram divus kilogramus smaga līdaciņa pie krasta noāķējās. Turpināju tādā pašā garā, rotiņš it kā kaut kur aizķērās, un tad sekoja mežonīgs spoles kauciens. Tievā aukliņa zibenīgi tinās ārā no spoles. Sapratis, ka ar 150 metriem auklas, lai apturētu milzeni, nepietiks, sāku skriet līdzi zivij gar upi. Kad atlika pāris metru auklas, sapratu – nav variantu – jātur. Turēju un, kā par brīnumu, noturēju. Tā turēju minūtes četrdesmit. Tad sāku metru pa metram atkarot auklu. Pēc pārdesmit minūtēm no ūdens parādījās rotiņa lapiņa un milzīgas līdakas aste, kurā bija iecirties āķis. Līdaka ar asti pa priekšu lēnām tuvojās krastam. Ko darīt? Iebrist nevaru, uztveramā tīkliņa nav, kāts viegls, aukla tieva, nolēmu – ņemšu aiz astes kā lasi. Noliku spiningu zemē, satvēru ar abām rokām zivs asti un vilku. Izslīdēja, zivs metās prom, vilkdama līdzi spiningu, pēdējā brīdī to pagrābu, pieturēju, līdaka apgriezās, atplēta muti, notēmēja uz manu zābaku un metās tam virsū. Sagrābu to ar abām rokām un izmetu krastā, trīcošām rokām un kājām noslīgu zālē.
http://www.la.lv/gadas-ari-ta/
|
| |
| |
|
|
copmanis78
| Datums: Pk, 13.05.16, 22:26 | Ziņojums # 44 |
| Grupa: |
Administrators |
| Ziņojumu: |
429 |
| Balvas: |
2 |
| Reputācija: |
30 |
| Status: |
|
|
|
Pret zemūdens medībām Lielupē[B][color=#000000]
Foto - LETA
Zemūdens medības Lielupē nevajadzētu atļaut, jo tās apdraud gan zivju populāciju, gan cilvēku drošību, pauda Bauskas Mednieku un makšķernieku biedrības (BMMB) izpilddirektors Pēteris Seleckis.
“Mēs tērējam līdzekļus, laižot upē lašu mazuļus. Izaug skaistas zivis, bet tad krastā iznāk viens zemūdens mednieks ar lielu lasi pie sāna un pastāsta, ka medību laikā savainojis vēl piecas zivis. Viņi kropļo zivis. Bet vietās, kur ir seklāks, apdraud cilvēkus,” klāstīja Seleckis.
Atsaucoties uz iedzīvotāju grupas iesniegumu, Jelgavas novada dome plāno izskatīt saistošos noteikumus, kas ļautu Lielupes ūdeņos nodarboties ar licencētām zemūdens medībām, informēja Jelgavas novada pašvaldības sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dace Kaņepone. Viņa pauda, ka iedzīvotāju grupas interesēs būtu saņemt akceptu un atbalstu arī no Rundāles, Bauskas un Ozolnieku novadu pašvaldībām, lai zemūdens medības būtu iespējamas garākā Lielupes upes posmā. Turpretī BMMB nostāja drīzāk ir noraidoša. Iespējams, medības tiks atļautas tikai kādā Lielupes baseina posmā, kas jālemj Bauskas novada pašvaldībai.
http://www.la.lv/pret-zemudens-medibam-lielupe/
|
| |
| |
|
|
copmanis78
| Datums: Pk, 08.07.16, 21:42 | Ziņojums # 45 |
| Grupa: |
Administrators |
| Ziņojumu: |
429 |
| Balvas: |
2 |
| Reputācija: |
30 |
| Status: |
|
|
|
Lielvārdes novada svētkos notiks makšķerēšanas sacensības "Lielvārdes Zive 2016"
Lielvārdes novada svētku laikā, agrā 30. jūlija rītā no pulksten 6 līdz 10 Lielvārdes parkā pie Andreja Pumpura muzeja - Daugavā un Rumbiņas upē notiks makšķerēšanas sacensības "Lielvārdes Zive 2016".
Kā informē pasākuma rīkotāji, noķertais loms tiks vērtēts trīs kategorijās - Lielvārdes Zive 2016 (vissmagākā pēc svara), Lāčplēša Zivis (visu viena dalībnieka zivju lielākais kopsvars) un Staburadzes Zive (smagākā zivs, ko noķērusi sieviete).
Sacensību dalībniekiem nepieciešamas makšķerēšanas kartes. Savukārt dalībniekiem vecumā līdz 16 gadiem un dalībniekiem vecākiem par 65 gadiem, kā arī invalīdiem makšķerēšanas karte nav nepieciešama.
Sīkāka informācija pieejama Lielvārdes novada pašvaldības mājas lapā.
http://www.daugavasbalss.lv/brivais....6-30229
|
| |
| |
|
|
copmanis78
| Datums: Pk, 08.07.16, 21:44 | Ziņojums # 46 |
| Grupa: |
Administrators |
| Ziņojumu: |
429 |
| Balvas: |
2 |
| Reputācija: |
30 |
| Status: |
|
|
|
Daugavas baseina ūdenstilpēs ielaiž sīgu un zandartu mazuļus
AS „Latvenergo” jūlija pirmajā nedēļā turpina zivju resursu atjaunošanas pasākumus.
4. jūlijā Ķeguma HES ūdenskrātuvē ielaisti 20 000 sīgu mazuļu, kas izaudzēti zinātniskā institūta (z/i) „BIOR” Tomes zivjaudzētavā. Savukārt 7. jūlijā Daugavas HES trīs ūdenskrātuvēs un Ķīšezerā ielaidīs līdz 250 tūkstošiem zandartu mazuļu.
Šogad Daugavas baseina ūdenstilpēs kopumā būs ielaisti vairāk nekā 6 300 000 dažādu sugu zivju mazuļu un kāpuru. Akcija sākās aprīļa beigās un maija sākumā, kad Daugavā pie Mangaļsalas notika lašu un taimiņu mazuļu ielaišana. Aprīlī un maijā izlaida līdaku kāpurus, maijā un jūnijā – nēģu kāpurus, savukārt tagad ir pienākusi kārta sīgu un zandartu mazuļu izlaišanai.
AS „Latvenergo” ir svarīga gan videi draudzīga elektroenerģijas ražošana hidroelektrostacijās, gan vienlaikus arī apkārtējās vides un bioloģiskās daudzveidības saglabāšana. Latvenergo koncerna zivju resursu aizsardzības un pavairošanas pasākumos ikviens solis ir vērsts uz videi draudzīgām rīcībām ciešā sadarbībā ar zinātnisko institūtu „BIOR”, veicot gan zivju mazuļu izaudzēšanu un izlaišanu Daugavas baseina ūdenstilpēs, gan realizējot citas aktivitātes.
Katru gadu zinātniski pamatotā sugu sastāvā un skaitliskā apjomā Daugavā un tās baseina ūdenstilpēs notiek zivju mazuļu un kāpuru izlaišana. Zivju resursu pavairošanu Daugavā un tās baseina ūdenstilpēs atbilstoši normatīvajiem aktiem veic z/i „BIOR”, pamatojoties uz AS „Latvenergo” saimnieciskās darbības rezultātā zivju resursiem nodarīto zaudējumu ekspertīzi un sniedzot slēdzienu par to, kādi kompensācijas pasākumi ir veicami, lai nodrošinātu zivju resursu daudzveidību. Savukārt Valsts vides dienests, pamatojoties uz minēto ekspertīzi, pieņem lēmumu par kompensācijas apmēru un veidu.
AS „Latvenergo” ikgadējā kompensācijas summa zivju resursu atjaunošanas programmā ir vairāk nekā viens miljons eiro (1 035 000).
Jau ziņots, ka 2016. gada pavasarī AS „Latvenergo” sadarbībā ar biedrību „Mēs zivīm” piekto gadu izvietoja 400 mākslīgo zivju nārsta ligzdu Daugavā pie Kaibalas un Ikšķiles, kas ir papildus atbalstīta iniciatīva zivju resursu atjaunošanas programmas ietvaros. Šajā pavasarī mākslīgajās zivju nārsta ligzdās Daugavā bija ļoti veiksmīgs nārsts, tādējādi apstiprinot, ka vides pasākums bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai ir bijis veiksmīgs.
Ezera sīga ir lašu dzimtas saldūdens zivs, kas dzīvo lielākajā daļā Latvijas ūdenstilpju. Ezera sīga pieskaitāma pie makšķernieku mērķa zivīm. Zivs populācija Latvijas ūdenstilpēs ir maza, un tāpēc tiek veikta tās mākslīga pavairošana. Ielaisto sīgas mazuļu vidējais svars ir aptuveni 3 grami.
Zandarts ir asaru dzimtas saldūdens zivs ar slaidu, no sāniem nedaudz saplacinātu ķermeni. Sastopams Baltijas jūras piekrastē un līčos, kā arī upēs un ezeros, kuri savienojas ar jūru. Zandartam patīk dziļi ūdeņi. Zandarta mazuļa svars ir vidēji 1 grams.
http://www.daugavasbalss.lv/novadu-....o-30282
|
| |
| |
|
|
copmanis78
| Datums: Pk, 08.07.16, 21:46 | Ziņojums # 47 |
| Grupa: |
Administrators |
| Ziņojumu: |
429 |
| Balvas: |
2 |
| Reputācija: |
30 |
| Status: |
|
|
|
Skaistule no Engures ezera jeb kā tikt pie 7,4 kg smagas līdakas
Foto no A. Sāviča personīgā arhīva
Katru gadu jūnija trešajā sestdienā notiek līdaku makšķerēšanas sezonas atklāšana šajā arī man tik ļoti tuvu dvēselei esošajā ezerā. Bet, ak vai! Vēja un lietus māte ezerā bija sacēlusi pamatīgas bangas un it kā ar to vien vēl būtu par maz, laiku pa laikam pavēra debesu slūžas pamatīgiem lietus gāzieniem.
Sapratām, ka cope šajā dienā izpaliks un ar nepacietību gaidījām nākamo dienu. Svētdienas rīts atnāca mākoņains un ar palielu, bet spiningošanai ļoti piemērotu vēju. Abi ar znotu pārkuģojām ezera dziļumu, nostājāmies pretējās malas seklumā un, izpletņa bremzēti, virzījāmies uz kranti, kur mēdza tusēt zaļsvārces. Aprīkoju spiningu ar gumijzivtiņu un sāku mētāt. Jau piektajā metienā māneklis ietriecās tādā kā siekstā. Paspēju tikai nodomāt:
– Kur tāda te gadījusies? Agrāk te ķērāji nebija.
Tūlīt sajutu, ka sieksta purina galvu un man uzreiz kļuva skaidrs, ka ēsmu pakampusi pamatīga zaļsvārce. Līdaka lēnām tuvojās laivai, bet, kad to pamanīja, uzreiz iztina pārdesmit metrus auklas. Tikai trešo reizi pievilkta pie laivas, tā uzcēlās ūdens virspusē visā savā krāšņumā. Jāpiezīmē, ka dziļums šajā vietā bija ļoti neliels un es visu laiku baidījos, ka līdaka noraksies biezajos ūdens augos, kas klāja grunti. Vēl pēc dažiem izmisīgiem mēģinājumiem atbrīvoties no āķa līdaka pagura, un znots Jānis to veiksmīgi iesmēla uztveramajā tīklā.
Priecājos, ka Engure man atkal dāvājusi skaistus, neaizmirstamām emocijām bagātus brīžus. Skaistuli nosverot, secināju, ka savu Engures ezera līdaku rekordu esmu labojis gandrīz par kilogramu, svari rādīja 7,480 kg. Kā vēlāk pastāstīja Engures ezera dabas parka direktors un man labs draugs Roberts Šiliņš, lielu līdaku ezerā esot gana, tām augot daudz ņipru pēcnācēju, un, ja nebūs bargu ziemu, tās priecēs makšķerniekus arvien biežāk un biežāk. Ezerā no jūras esot sanākuši daudz un prāvi asari, kas lieliski ķeroties niedru malu dziļumos un pie ezera reljefa krantīm. Un kas gan var būt gardāks par Abas kūpinātavā pašrocīgi kūpinātu asarpuiku!
http://www.la.lv/skaistule-no-engures-ezera/
|
| |
| |
|
SĀKUMS 
