|
Ziņas makšķerniekiem.
| | |
|
copmanis78
| Datums: Sv, 12.04.15, 10:35 | Ziņojums # 11 |
| Grupa: |
Administrators |
| Ziņojumu: |
429 |
| Balvas: |
2 |
| Reputācija: |
30 |
| Status: |
 |
|
|
Lielupē aizturēts maluzvejnieks ar prāvu zivju lomu; nodarītie zaudējumi – 13 000 eiro
Vakar agri no rīta Lielupē aizturēts kāds maluzvejnieks, kurš nelikumīgi bija ticis pie prāva zivju loma, aģentūru LETA informēja vides aizsardzības organizācijas "Dore V" pārstāvis Juris Valainis.
Dodoties reidā kopā ar Valsts policijas darbiniekiem, vakar ap plkst.3 no rīta Lielupē aizturēts maluzvejnieks, kurš bija nozvejojis ievērojamu daudzumu zivju – 13 līdakas, 23 zandartus, 30 vimbas, četras vēdzeles, divus līņus, divus taimiņus un apmēram 80-100 kilogramus citu zivju – brekšus, raudas un asarus.
Aptuvenais zivju resursiem nodarītais zaudējums ir 13 000 eiro.
Vīrietis par nelikumīgu zveju aizturēts ne pirmo reizi. Turklāt cerot, ka netiks pieķerts, viņš zivis bija paslēpis vienā upes krastā, bet ar pustukšiem tīkliem iznācis otrā upes krastā. Par notikušo sākts kriminālprocess. 1991.gadā dzimušais maluzvejnieks aizturēts.
Šis pats vīrietis jau pagājušajā nedēļā aizturēts, kad pārvadājis mašīnā piecas pilnas kastes ar zivīm un tīkliem. Viņam noformēts pārbaudes akts par pieļautajiem pārkāpumiem nozvejas žurnālu aizpildīšanā, jo persona uzrādījusi zvejas atļaujas Rīgas jūras līča piekrastē un nozvejas žurnālus, kuros bija ierakstītas vien dažas zivis, nevis viss ievērojamais zivju apjoms.
http://zz.diena.lv/krimina....-195614
|
| |
| |
|
|
copmanis78
| Datums: Sv, 12.04.15, 23:07 | Ziņojums # 12 |
| Grupa: |
Administrators |
| Ziņojumu: |
429 |
| Balvas: |
2 |
| Reputācija: |
30 |
| Status: |
|
|
|
Pieķer maluzvejniekus ar prāvu lomu; sākās pakaļdzīšanās
Foto:Evija Trifanova/LETA
Sadarbībā ar Valsts policiju VVD inspektori vakar mēģinājuši aizturēt divus maluzvejniekus, kas pārvietojušies ar automašīnu. Personas sākotnēji palielinājušas braukšanas ātrumu, bet pēc tam mašīnu apturējušas un ieskrējušas mežā. Mašīnā atrasti divi maisi ar nēģiem. Bojā gājuši aptuveni 778 nēģi, un zivju resursiem nodarītie zaudējumi tiek lēsti 31 120 eiro apmērā.
Policija gan identificējusi likumpārkāpējus, un VVD Valmieras reģionālajā vides pārvaldē sākta administratīvā lietvedība par nelegālu liela zivju apjoma pārvadāšanu.
Vakar VVD inspektori apsekojuši Salacu un pie Brūveļiem uzgājuši sešus nēģu murdus, kuros atradušies deviņi kilogrami nēģu. Apaļmutnieki no murdiem izņemti un palaisti upē.
Savukārt Pierīgā VVD inspektori, veicot reidu Lielupē no grīvas līdz Asariem, Varkaļu kanālā un Babītes ezerā, atraduši desmit maluzvejnieku ievietotus tīklus 400 metru garumā. No tīkliem atbrīvoti aptuveni 170 kilogrami zivju - raudas, līdakas un brekši, aģentūrai LETA pastāstīja VVD pārstāvis Gints Zemitāns.
http://apollo.tvnet.lv/zinas....7
|
| |
| |
|
|
copmanis78
| Datums: Pr, 13.04.15, 17:49 | Ziņojums # 13 |
| Grupa: |
Administrators |
| Ziņojumu: |
429 |
| Balvas: |
2 |
| Reputācija: |
30 |
| Status: |
|
|
|
Babītes ezerā noķer maluzvejnieku ar 45 tīkliem
Foto: F64
Svētdien, 12.aprīlī īsi pēc plkst.10 Babītes ezerā aizturēts maluzvejnieks ar 45 tīkliem, informēja sabiedriskās organizācijas "Dore V" pārstāvis, sabiedriskais inspektors Juris Valainis.
Viņš pavēstīja, ka Babītes ezera novērošana, ilga visu nakti. Pēc tās, kopā ar Valsts policijas pārstāvjiem, tika aizturēts kārtējais maluzvejnieks, 1976.gadā dzimušais Babītes novada Piņķu iedzīvotājs.
Maluzvejnieks nelikumīgi ar 45 tīkliem, kuru garums pārsniedza 2,2 kilometrus, bija nozvejojis vērienīgu zivju daudzumu - piecas līdakas, 119 līņus, 100 kg citu sugu zivis - brekšus, raudas un karūsas.
Provizoriski zivju resursiem nodarītais zaudējums sasniedz gandrīz 6400 eiro. Maluzvejnieks nespēja vienlaicīgi ievietot automašīnā gan laivu, gan visu nelikumīgi iegūto zivju daudzumu. Tādēļ aptuveni vēl 150-200 līņus viņš bija ievietojis speciāli izgatavotos zivju uzglabājamajos tīkliņos un atstājis ūdenī pie krasta. Visas šīs zivis atbrīvotas, nekavējoties pēc to atrašanas.
Par nodarījumu, Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Olaines iecirknī sākts kriminālprocess.
Aizturētajam izsniegta pašpatēriņa zvejas atļauja Rīgas jūras līča piekrastē. Kā norādīja Valainis: "Šķiet, ka pašpatēriņa zvejas atļauja jūrā šiem aktīvajiem zivju resursu iznīcinātājiem zivju pavasara nārsta aizsardzības laikā vajadzīga tādēļ vien, ka iekšējos ūdeņos no 01.marta līdz 15.jūnijam zveja ar tīkliem ir aizliegta, bet piekrastē šāds liegums ir no 16.aprīļa līdz 15.maijam, tādējādi, iespējams legalizēt nelikumīgi iegūto zivju produkciju, tostarp daudz drošāk to transportēt."
http://www.delfi.lv/news....mZTiZBH
|
| |
| |
|
|
copmanis78
| Datums: Pr, 13.04.15, 18:03 | Ziņojums # 14 |
| Grupa: |
Administrators |
| Ziņojumu: |
429 |
| Balvas: |
2 |
| Reputācija: |
30 |
| Status: |
|
|
|
“Latvenergo” izveido 400 mākslīgās nārsta ligzdas raudām un brekšiem
Foto Latvenergo
VAS “Latvenergo” koncerna darbinieki sadarbībā ar biedrību “Mēs zivīm” sestdien Lielvārdes novadā izveidoja vairāk nekā 400 nārsta ligzdas, kuras biedrības pārstāvji aprīļa beigās un maijā sākumā ievietos Rīgas un Ķeguma HES ūdenskrātuvēs, informē “Latvenergo”.
“Latvenergo” ar biedrību sadarbojas piekto gadu, un šāda vides aktivitāte, veicinot zivju dabisko nārstu, ir koncerna papildus atbalstīta iniciatīva zivju resursu atjaunošanas programmā. Tuvojoties nārsta laikam, ligzdu izgatavošana mežā ir pirmais posms, kam seko nākamais – to ievietošana Daugavā, pirms tam ievietojot dažas kontrolligzdas, lai novērotu zivju aktivitāti.
Uzņēmumā skaidro, ka ligzdu gatavošanā izmanto dažādus, līdz 70 centimetrus garus egļu zarus, kurus liek vienu virs otra pretējos virzienos, un pēc tam pa vidu tos ar metāla stiepli sasien, augšā un apakšā veidojot cilpas.
Lai ligzda stabili turētos ūdenī, cilpai zem ligzdas šņorē pievieno atsvaru, bet cilpai virs ligzdas pievieno pludiņu – tukšu plastmasas pudeli vai kannu. Uz pludiņa uzraksta nosaukumu “zivju ligzda”, lai ikviens, kurš upē redz šo marķējumu, saprastu izvietoto priekšmetu lomu.
Biedrības speciālisti norādījuši, ka aprīlī ligzdas izvietos, lai veicinātu raudu nārstošanu, bet maijā šīs pašas ligzdas liks brekšu nārstošanai. Dabā novērots, ka raudu nārsta laiks sakrīt ar kļavu ziedēšanu, bet brekši nārstošanai izvēlas ievu ziedēšanas laiku. Tāpat novērots, ka mākslīgajās ligzdās mēdz nārstot arī līdakas un līņi.
“Latvenergo” piebilst, ka videi draudzīga elektroenerģijas ražošana Daugavas hidroelektrostacijās nozīmē ne vien atjaunojamo energoresursu izmantošanu un drošu elektrostaciju ekspluatāciju, bet arī rūpes par apkārtējo vidi un bioloģisko daudzveidību, veicinot zivju resursu aizsardzību un atjaunošanu.
Lai kompensētu hidroelektrostaciju darbības dēļ zivju resursiem nodarītos zaudējumus, ik gadu Daugavā un tās baseina ūdenstilpnēs ielaiž vismaz 600 000 Baltijas laša un taimiņa smoltu un mazuļu, 700 000 vimbas, zandarta, sīgas un līdakas mazuļu kā arī 5 000 000 nēģa un līdakas kāpuru.
Zivju resursu pavairošanu Daugavā un tās baseina ūdenstilpēs atbilstoši normatīvajiem aktiem veic “BIOR” zivjaudzētavas “Tome” un “Dole”. “Latvenergo” ik gadu zivju resursu atjaunošanai novirza 900 000 eiro.
http://www.la.lv/latvene....reksiem
|
| |
| |
|
|
copmanis78
| Datums: Tr, 15.04.15, 23:49 | Ziņojums # 15 |
| Grupa: |
Administrators |
| Ziņojumu: |
429 |
| Balvas: |
2 |
| Reputācija: |
30 |
| Status: |
|
|
|
Kaņiera Arnolds
Foto - Aldis Sāvičs
Arnolds Elksnis par laivu bāzes saimnieku strādā jau vairāk nekā divdesmit gadus.
Sulu mēnesis jau pāri pusei, upēs pamazām pierimst lašu un taimiņu kaujas, rāmos upju līčus ieņem vimbotāji, bet līdaku vīri gatavojas lielajam copes maratonam. Kā tam gatavojas laivu bāzes un ko līdaku speciem var ieteikt profesionāls laivu bāzes uzraugs, devos noskaidrot uz makšķernieku tik ļoti iecienīto Kaņiera ezeru. Ezera krastā sarindotas, zaļos sānus spīdina laivas, gar tām ar galdnieka instrumentiem rokās darbojas enerģisks, smaidīgs vīrs. Arnolds Elksnis šajā laivu bāzē darbojas jau vairāk nekā divdesmit gadus, pazīst teju vai visus copmaņus un lieliski pārzina ezeru un savu saimniecību. Arnolds pirms pensijas vecuma strādājis kombinātā “Māksla” par stikla pūtēju, brīvos brīžus veltījis makšķerēšanai Kaņierī, bet, kad devies pensijā, kura aprēķināta gaužām niecīga, ar prieku pieņēmis piedāvājumu kļūt par laivu bāzes uzraugu.
Arnolds Elksnis: – Šeit varu strādāt darbu, kas sagādā prieku, tikties ar domubiedriem, pārrunāt makšķerēšanas jaunumus un gremdēties tīkamās atmiņās par piedzīvoto. Tieši Kaņiera ezerā ar paštaisītu vobleru pieveicu savu lielāko līdaku 13,2 kilogramu vērtē. Rāmā laikā niedru počos esmu makšķerējis brekšus svarā virs trīs kilogramiem un līņus ap diviem kilogramiem. Darba laikā jau copēt nesanāk, jāpieņem makšķernieki, jāierāda laivas, inventārs, vakaros viss jāpieņem atpakaļ, jāiztīra, jāizsmeļ ūdens, jālabo bojātais inventārs un laivas. Brīvajās dienās dodos uz Ventu, kur makšķerēju vimbas, pirms gada uz gruntenes pieķērās meža vimba gandrīz četru kilogramu svarā, tad gan ļembasts gāja vaļā. Pavasarī, kad daba atmodusies un sāk baroties karpas, ar lielu prieku nododos karpu copei. Karpas ķeru ar mata sistēmu uz boilas, bet vislielāko prieku man sagādā šo spēcīgo zivju vilināšana ar peldošu ēsmu. Karpām ļoti tīk uzturēties starp vilkvālēm, uz kuru stublājiem mīt dažādas karpām tīkamas radības. Ja šādā vietā uzmanīgi iemet sistēmu ar peldošo ēsmu, nav ilgi jāgaida, lai sāktos dievišķais jampadracis. Jau šogad esmu ticis pie glītas sešinieces, bet lielākā noķertā svēra gandrīz vienpadsmit kilogramus.
– Tuvojas līdaku sezona. Ko tu ieteiktu ievērot copmaņiem, lai izvairītos no nelaimes gadījumiem uz ūdeņiem?
– Nekādā gadījumā makšķerējot nevajadzētu lietot alkoholu, tas nomāc loģisko spriešanu, dzen nevajadzīgā steigā un neapdomīgā rīcībā. Pirms došanās ezerā jānovērtē izmantojamās laivas stabilitāte. Pēc manām domām, slikti ir tas, ka elektriskos motorus, kurus izmanto praktiski visi copmaņi, ražotāji aprīkojuši ar ļoti īsiem vadiem. Līdz ar to laivas pakaļgals tiek pārslogots un priekšgals augstu izceļas no ūdens. Uznākot spēcīgākam pūtienam un negaidītam vilnim, laivu var apmest otrādi. Prātīgi dara tie copmaņi, kuri pagarinājuši elektromotoru vadus un laivu vadīšanai izmanto motoru rokturu pagarinātājus.
– Tavi vēlējumi makšķerniekiem jaunajā līdaku sezonā.
– Visiem ne asakas, cienīsim sevi un citus, ievērosim noteikumus un nepaturēsim lomā zemmēra zivtiņas. To vīru priekšā, kuri pieveiks, bet pēc fotosesijas un svēršanas atlaidīs lielu līdaku, noņemšu cepuri. Esiet prātīgi uz ūdeņiem!
http://www.la.lv/kaniera-arnolds/
|
| |
| |
|
|
copmanis78
| Datums: Tr, 15.04.15, 23:52 | Ziņojums # 16 |
| Grupa: |
Administrators |
| Ziņojumu: |
429 |
| Balvas: |
2 |
| Reputācija: |
30 |
| Status: |
|
|
|
Dēla gandarījums
Foto no A. Maksimova personiskā arhīva
Danils Maksimovs ar noķerto taimiņu – 77 cm garu, 3,8 kg smagu
Skaistā, saulainā sestdienas rītā uz Ventas lašiem un taimiņiem kārtējo reizi devās tērvetnieki Andrejs un Danils Maksimovi.
Diena vēl tā pa īstam nebija sākusies, kad Andrejs sajuta asu copi, zibenīgs cirtiens, īsa, dramatiska cīņa un Ventas krastā spārdījās 73 centimetrus garš, 3,6 kilogramus smags sudrabains taimiņš. Tēvs pakacināja dēlu: “Darbojies, darbojies, tev jau ceturtā reize pa tukšo, bet man atkal kārtējā zivs.”
Tēva vārdi pielēja eļļu ugunij, Danils sakoda zobus un apmētāja upi arvien neatlaidīgāk un neatlaidīgāk. Pusdienas laikā apēdis pāris sviestmaizes un izdzēris krūzi karstas tējas, Danils ar jaunu sparu un enerģiju devās gar upi taimiņa meklējumos. Mēdz teikt, ka drošiem pieder pasaule, domāju, ka šo teicienu pilnā mērā var attiecināt arī uz neatlaidīgajiem. Krietnā pēcpusdienā upes māte apbalvoja Danilu par neatlaidību. Viņa pieveiktais taimiņš bija par četriem centimetriem garāks un 200 gramiem smagāks par to, kuru no rīta noķēra tēvs. Jaunā censoņa prieks bija milzīgs, bet jautrajās, nedaudz viltīgajās acīs varēja lasīt: “Visgardāk smejas tas, kas smejas pēdējais.”
http://www.la.lv/dela-gandarijums/
|
| |
| |
|
|
copmanis78
| Datums: Tr, 06.05.15, 20:44 | Ziņojums # 17 |
| Grupa: |
Administrators |
| Ziņojumu: |
429 |
| Balvas: |
2 |
| Reputācija: |
30 |
| Status: |
|
|
|
Pērsē un Daugavā ielaisti 95 000 līdaku kāpuru
20. aprīlī Daugavas un Pērses ūdenstilpēs zivju resursu papildināšanai un atjaunošanai ielaisti 95 000 līdaku kāpuru: 45 tūkstoši līdaku kāpuru - Pērses krastā pie Kokneses pilsdrupām, bet 50 tūkstoši - Daugavā, iepretim Likteņdārzam.
Zivju resursu atražošanu krājumu atjaunošanu Latvijas upēs un ezeros nodrošina Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta BIOR valsts zivju audzētavas Tome, Dole, Kārļi ar nodaļu Brasla un Pelči, bet atsevišķu zivju sugu atražošanas valsts pasūtījuma nodrošināšanai BIOR rīko iepirkuma konkursus privātajām zivju audzētavām. Galvenās sugas, kuras tiek audzētas BIOR valsts zivju audzētavās ir lasis, taimiņš, zandarts, vimba, līdaka, vēdzele, plaudis un upes nēģis.
http://staburags.diena.lv/novadu-....-113573
|
| |
| |
|
|
copmanis78
| Datums: Tr, 06.05.15, 20:47 | Ziņojums # 18 |
| Grupa: |
Administrators |
| Ziņojumu: |
429 |
| Balvas: |
2 |
| Reputācija: |
30 |
| Status: |
|
|
|
Mangaļsalas molu pārņēmuši reņģu tīkotāji
Foto: Artūrs Špaks, TV3, Bez tabu
Mangaļsalas mols ir visnotaļ populāra pastaigu vieta, kur sastopami arī makšķernieki. Taču šodien tur redzama netipiska aina – teju kā kaiju bars to apsēduši simtiem makšķernieku, kas akurāti, sāns pie sāna izvietojušies visa mola garumā. Iemesls – esot sācies reņģu nārsts, zivis ķeroties kā trakas!
Kā ziņo Bez Tabu korespondents, reņģes ķeroties teju uz plika āķa – makšķernieki iemet un vel ārā, un uz kāda no āķiem noteikti būs reņģe. Zivis ķeroties tik ļoti, ka makšķernieki atbraucot, ātri vien saķerot spainīti ar zivīm un dodas prom. Viņu vietu pavisam drīz aizņem tikko atbraukušie makšķernieki, kuri arī nevar sūdzēties par lomu.
Daļa makšķernieku ieradušies ar visām ģimenēm – bērni tētiem palīdz vilkt “lielo zivi”, savukārt mammas, sievas, draudzenes pagatavo kādu sviestmaizi.
Skaties.lv piedāvā fotogaleriju mola Mangaļsalas mola!
http://skaties.lv/latvija....ikotaji
|
| |
| |
|
|
copmanis78
| Datums: Tr, 06.05.15, 20:50 | Ziņojums # 19 |
| Grupa: |
Administrators |
| Ziņojumu: |
429 |
| Balvas: |
2 |
| Reputācija: |
30 |
| Status: |
|
|
|
Daugavas baseinā šogad ielaidīs 600 000 lašu mazuļu
Foto: Ieva Čīka/LETA
Šajā nedēļā Daugavā pie Mangaļsalas sākusies lašu mazuļu ielaišana, un šogad tiks ielaisti vismaz 600 000 viengadīgu lašu un taimiņu mazuļu, kas izaudzēti «Bior» Tomes un Doles zivjaudzētavās, informēja AS «Latvenergo».
Lašu un taimiņu mazuļus ar speciālu transportu nogādā izlaišanai paredzētajā vietā. Ņemot vērā ievērojamo lašu un taimiņu skaitu, tos transportē apmēram divu nedēļu laikā.
Šis ir pirmais posms, un izlaišana turpināsies, jo katru gadu Daugavas baseina ūdenstilpēs kopumā tiek ielaisti 6 300 000 dažādu sugu zivju mazuļu un kāpuru. 2015.gada pavasarī un vasaras sākumā tiks izlaisti līdaku un nēģu kāpuri, jūnijā sīgas, jūlijā vienvasaras laši, augustā un septembrī zandarti un vimbas.
Katru gadu zinātniski pamatotā sugu sastāvā un skaitliskā apjomā Daugavā un tās baseina ūdenstilpēs notiek zivju mazuļu un kāpuru izlaišana. Zivju resursu pavairošanu Daugavā un tās baseina ūdenstilpēs atbilstoši normatīvajiem aktiem veic «Bior», pamatojoties uz «Latvenergo» saimnieciskās darbības rezultātā zivju resursiem nodarīto zaudējumu ekspertīzi un sniedzot slēdzienu par to, kādi kompensācijas pasākumi ir veicami, lai nodrošinātu zivju resursu daudzveidību. Savukārt Valsts vides dienests, pamatojoties uz minēto ekspertīzi, pieņem lēmumu par kompensācijas apmēru un veidu.
«Latvenergo» ikgadējā kompensācijas summa zivju resursu atjaunošanas programmā ir vairāk nekā viens miljons eiro.
2015.gada pavasarī «Latvenergo» sadarbībā ar biedrību «Mēs zivīm» piekto gadu izvietos 400 mākslīgo zivju nārsta ligzdu Daugavā pie Kaibalas un Ikšķiles. Sadarbība ar biedrību, veicinot zivju dabisko nārstu, ir «Latvenergo» papildus atbalstīta iniciatīva zivju resursu atjaunošanas programmas laikā. Mākslīgo nārsta ligzdu izvietošana ūdenskrātuvē ir nozīmīgs pasākums, kas veicina zivju resursu aizsardzību un pavairošanu Daugavā.
http://www.tvnet.lv/zala_ze...._mazulu
|
| |
| |
|
|
copmanis78
| Datums: Sv, 31.05.15, 13:11 | Ziņojums # 20 |
| Grupa: |
Administrators |
| Ziņojumu: |
429 |
| Balvas: |
2 |
| Reputācija: |
30 |
| Status: |
|
|
|
Pretīgais kāta tikšķis
Foto - LETA
Veca tautas gudrība teic, ka no kļūdām ir jāmācās. Te manējās.
Aprīļa otrajā nedēļā kopā ar draugu centos no Ventas dzīlēm izvilināt kādu taimēnu. Copes diena bija galā, draugs jau devās uz automašīnu, bet es nolēmu vēl pāris reižu uzmest pie tuvējās krācītes. Pēdējā metienā izvelkot no upes mānekli, pamanīju uz tā āķiem pieķērušos nelielu zāļu pušķīti. Turot kātu labajā rokā, ar kreiso roku parāvu zaļumu un virs galvas izdzirdu nepatīkamu, spalgu skaņu – tā lūst moderno tehnoloģiju sakausējums. Kāta spice gluži kā slīdošais pludiņš karājās auklā. Atmiņā atausa brīdis, kad, saliekot kātu pirms copes, neuzmanīgi to uzsitu pret auto durvīm, iespējams, jau tad radās kāda mikroplaisa. Braucu mājās. Pa dzīvokļa durvīm, jautri smilkstēdams, man pretim metās mājas mīlulis un lēca uz augšu. Intuitīvi parāvu roku ar kātu, spice atsitās pret durvju stenderi, un atkal es sadzirdēju to pašu pretīgo skaņu, kas vēl skanēja ausīs kopš iepriekšējās reizes pie upes.
Tagadējie kāti sver pārsimts gramu un mazāk, bet tie ir gan krietni dārgāki, gan trauslāki. Ne velti pieredzējuši copmaņi teic, ka, izvadot zivi, kātu nevar salauzt, bet to ļoti viegli ir izdarīt, kātu pārslogojot iemetiena brīdī vai arī nevērīgi apejoties ar to.
http://www.la.lv/pretigais-kata-tikskis/
|
| |
| |
|
SĀKUMS 
