|
Ziņas makšķerniekiem.
| | |
|
copmanis78
| Datums: Sv, 31.05.15, 13:14 | Ziņojums # 21 |
| Grupa: |
Administrators |
| Ziņojumu: |
429 |
| Balvas: |
2 |
| Reputācija: |
30 |
| Status: |
 |
|
|
Pie Ventas rumbas notver maluzvejniekus ar 40 890 eiro vērtu lomu
Foto: DELFI Репортер
Naktī uz pirmdienu, 4.maiju, ap plkst. 3, Kuldīgā, Ventas rumbā, Valsts policijas Licencēšanas un atļauju sistēmas biroja darbinieki sadarbībā ar Valsts vides dienestu aizturēja četrus vīriešus, kuri nodarbojās ar nelikumīgu rūpniecisko zveju lielos apmēros, radot zaudējumus zivju resursiem 40 890 eiro apmērā, portāls "Delfi" uzzināja Valsts policijā.
Veicot informācijas pārbaudi par nelikumīgu zveju aizsargājamā dabas teritorijā, likumsargi pamanīja četrus maluzvejniekus, kuri jau bija nozvejojuši vairākus maisus ar zivīm.
Policijas darbinieki lūdza maluzvejniekiem apstāties, taču vīrieši nepakļāvās policijas darbinieku prasībām. Maluzvejnieki metās bēgt un paslēpās kādā garāžā Ventas krastā.
Neskatoties uz centieniem aizbēgt, likumsargi aizturēja četrus vīriešus - 1968. un 1970. gadā dzimušus vīriešus, kā arī divus brāļus - 1969. un 1974. gadā dzimušus vīriešus, kuri jau iepriekš nonākuši policijas redzeslokā par līdzīgiem nodarījumiem.
Aizturēšanas vietā policisti konstatēja, ka nelikumīgi iegūtas 282 vimbas, tā nodarot zaudējumus zivju resursiem 40 890 eiro apmērā.
Par to Kurzemes reģiona pārvaldē Kuldīgas iecirknī uzsākts kriminālprocess. Likums par patvaļīgu zvejošanu un ūdensdzīvnieku iegūšanu kā sodu paredz piemērot brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai arī īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai piespiedu darbu un naudas sodu
http://www.delfi.lv/news....BrZrIDO
|
| |
| |
|
|
copmanis78
| Datums: Sv, 31.05.15, 13:16 | Ziņojums # 22 |
| Grupa: |
Administrators |
| Ziņojumu: |
429 |
| Balvas: |
2 |
| Reputācija: |
30 |
| Status: |
|
|
|
Ir sākusies spiningošanas sezona
Inga Pētersone, AS „Latvijas valsts meži
Foto: ilustratīvs
Ar 1.maiju sākusies spiningošanas sezona, kas turpināsies līdz pat ledus uzsalšanai. AS "Latvijas valsts meži" (LVM) eksperts Kristaps Didže iesaka izcilas zivju vietas un atgādina – dodoties makšķerēt, pārbaudiet, lai kabatā būtu personu apliecinošs dokuments, derīga makšķerēšanas karte un mērlente, ar ko izmērīt lomu.
„Mērlente būs nepieciešama, lai novērtētu, vai izvilkto līdaku var paturēt lomā. Ja zivs ir mazāk nekā 50 centimetrus gara, mērot no purngala līdz astes spuras galam, makšķerniekam tā jālaiž atpakaļ ūdenī. Kopumā makšķernieks drīkst paturēt piecas līdakas. Savukārt asariem izmērs un skaits nav noteikts, taču loma kopsvars nevar pārsniegt 5 kilogramus”, stāsta Kristaps Didže.
Makšķerēšanas karte ir nepieciešama, ķerot zivis ikvienā no Latvijas ūdenskrātuvēm, turklāt tas attiecas ne tikai uz spiningotājiem, bet arī makšķerniekiem. Karte ir derīga tikai kopā ar personu apliecinošu dokumentu, taču nav nepieciešama cilvēkiem vecumā līdz 16 gadiem un tiem, kas vecāki par 65 gadiem, kā arī invalīdiem. Savukārt vietās, kur tiek organizēta licencētā makšķerēšana, nepieciešams iegādāties arī licenci makšķerēšanai konkrētajā ūdenstilpnē, ko var izdarīt pie makšķerēšanas organizētāja. Iegūtie līdzekļi tiek izmantoti teritorijas attīstībai un zivju krājumu papildināšanai.
Zivju meklējumos K. Didže iesaka doties uz LVM apsaimniekotajiem ezeriem, jo Latvijas valsts mežos ir daudz zivīm bagātu ezeru un iekoptu makšķerēšanas vietu, kur kārtīgam copmanim izvilkt savu lielo lomu.
Meklējot līdakas, var doties uz Kaņiera vai Lielauces ezeru. Šo ezeru krastā izveidotas laivu bāzes, kur var iznomāt 43 laivas makšķerēšanai un atpūtai. Kaņierī visbiežāk makšķerētā ir līdaka, tai seko līnis, rauda, rudulis, breksis, karūsa, sudrabkarūsa un asaris. Šeit ezera zivju krājumi katru gadu tiek papildināti ne tikai mākslīgi, bet arī, ļaujot zivīm, ienākt no jūras, ar slūžu palīdzību darbinot zivju ceļu.
Pēc asariem eksperts iesaka doties uz Gulbju ezeru, kas atrodas blakus tūrisma un atpūtas centram "Spāre". Makšķernieku un atpūtnieku ērtībai ir pieejama arī laivu un ūdens velosipēdu noma.
Tiem, kam patīk zvejot karpas, iesakām doties uz Tērvetes ūdenskrātuvi, kur karpu krājumi tiek regulāri papildināti. Šeit iepriekšējā sezonā noķerts pat 1,5 kilogramus smags asaris un 10 kilogramus smaga līdaka. Lielākā karpa no ūdenskrātuves izmānīta 2015. gada sākumā – tās svars pārsniedza 17 kilogramus!
Savukārt iespaidīga zandartu mājvieta atrodas Zebrus ezerā, kur to svars var sasniegt līdz pat 11kg. Līdz ar zandartu, ezerā lielā skaitā mājo arī bekši un zuši. Zebrus ezerā ļoti interesanta ir brekšu makšķerēšana no laivas.Lielauces ezerā mīt ļoti daudz vēžu, un jau no šī gada 1. jūlija tiks piedāvāta licencētā vēžošana.
Pie katras LVM pārvaldījumā esošās ūdenskrātuves atrodams viss nepieciešamais veiksmīgai makšķerēšanai: naktsmītnes, laivu noma, ērta autostāvvieta un labiekārtota atpūtas vieta, lai makšķernieks varētu doties šurp kopā ar visu ģimeni vai kuplākā draugu pulkā.
“Atrodoties pie ūdeņiem reizē ar saullēktu, vērojot kā mostas daba, putni, dzīvnieki, makšķernieks gūst spilgtas emocijas un atziņas, ko pilsētvidē nav iespējams piedzīvot. Iegūtais loms sagādā gandarījumu par padarīto un ir gards papildinājums pusdienu galdam. Tāpēc mēs LVM apsaimniekotajās atpūtas vietās makšķerēšanas pieredzi cenšamies padarīt maksimāli patīkamu un neaizmirstamu, ik gadu atjaunojot zivju krājumus ūdenskrātuvēs un makšķerēšanas vietu padarot pēc iespējas ērtāku,” teic LVM eksperts Kristaps Didže.
http://dzirkstele.diena.lv/sports....-124661
|
| |
| |
|
|
copmanis78
| Datums: Sv, 31.05.15, 13:17 | Ziņojums # 23 |
| Grupa: |
Administrators |
| Ziņojumu: |
429 |
| Balvas: |
2 |
| Reputācija: |
30 |
| Status: |
|
|
|
Ādažu novadā Dūņezerā notver divus maluzvejniekus
Foto-LETA
Šodien Ādažu novadā, Dūņezerā, Valsts vides dienesta inspektors ar Pašvaldības policijas palīdzību notvēris divus maluzvejniekus.
Valsts vides dienesta Lielrīgas reģionālas vides pārvaldes vecākais inspektors Andris Strautiņš pastāstīja, ka šodien uz Dūņezera pamanījis gumijas laivu ar diviem vīriešiem, kuri ezerā ievietoja tīklu. Pēc tam abi maluzvejnieki turpinājuši mierīgi spiningot.
Tad inspektors izsaucis Ādažu Pašvaldības policiju, kura ar skaņas signāliem palūdza abus vīriešus izbraukt krastā. Uzzinājuši, ka nelikumīgās darbības nofilmētas, abi vīrieši atzinās un arī uzrādīja tīkla izlikšanas vietu.
Tīkls bija aptuveni 30 metrus garš. Tīklā bija iepinušās arī pāris zivis, kuras vēl dzīvas atlaistas ezerā.
Abiem pārkāpējiem noformēti protokoli un viņiem draud 280 līdz 700 eiro liels administratīvais sods.
“Zīmīgs fakts ir tajā, ka abi braucot spiningot “nejauši” arī izliek tīklus. Abi 1975. un 1961.gadā dzimušie vīrieši uzrādīja makšķernieku kartītes,” uzsvēra Strautiņš.
http://www.la.lv/adazu-novada-dunezera-notver-divus-maluzvejniekus/
|
| |
| |
|
|
copmanis78
| Datums: Pk, 10.07.15, 22:20 | Ziņojums # 24 |
| Grupa: |
Administrators |
| Ziņojumu: |
429 |
| Balvas: |
2 |
| Reputācija: |
30 |
| Status: |
|
|
|
Cīņa par gramiem Tērvetes ūdenskrātuvē
Foto - Aldis Sāvičs
Trešās vietas ieguvēji Laura un Elvijs Meisteri.
Ceturtais “Mammadaba” spiningošanas posms, kas noritēja Tērvetes ūdenskrātuvē, pienāca galīgi ne tāds, kādu to vēlētos makšķernieki.
Jau divas dienas valdošais karstums, baltā saule un bezvējš bija skarbs ziņnesis tam, ka cope būs ļoti vāja, ja nu vienīgi tik, cik pagūs agrā rīta stundā, jo tai, kā zināms, zelts mutē. To, ka tieši šis posms būs kā viens no izšķirošajiem šajā sešu posmu maratonā, saprata visi sacensību dalībnieki un, atskanot starta komandai, ar skubu devās ezerā. Netika smādēts neviens sīks asarītis, kuru lielākā daļa ar ūdeni pildītos spaiņos, gluži kā akvārijos, ceļoja uz svēršanas vietu, lai nestu copmaņiem tik ļoti vajadzīgos ieskaites punktus, bet pēc tam tika saudzīgi atlaisti dzimtajā stihijā. Lielākā atlaistā līdaka svēra 1,8 kilogramus, to pieveica un pie veicināšanas balvas – voblera no “Gold Fishing” – tika Romalds Ribuzuls no komandas “Emīlija-Talsi”. Talsenieki nodemonstrēja augstu profesionālo līmeni, tika vēl pie divām mēra līdakām un bariņa asarpuiku un ieņēma pirmo vietu, kas šoreiz nopelnīta grūtā darbā. Otrie šoreiz Rinalds un Zigmārs Bērziņi, kuriem vērtīgu pienesumu ieskaites punktiem sarūpēja teju vai trīs kilogramus smaga līdaka. Bet patiess prieks par daiļā dzimuma pārstāvi Lauru Meisteri, kura tandēmā ar vīru Elviju Meisteru pieveica 2,140 kilogramus smagu līdaku, dažus asarzēnus un nopelnīja savai komandai “JIG.LV” svarīgo trešo vietu un vērtīgus punktus. Te jāteic, ka, neskatoties uz copei nelabvēlīgajiem laika apstākļiem, pie zivīm un punktiem tika visas komandas. Malači!
http://www.la.lv/cina-par-gramiem/
|
| |
| |
|
|
copmanis78
| Datums: Pk, 10.07.15, 22:21 | Ziņojums # 25 |
| Grupa: |
Administrators |
| Ziņojumu: |
429 |
| Balvas: |
2 |
| Reputācija: |
30 |
| Status: |
|
|
|
Liepājas ezera monstrs: 11,7 kilogramus smaga līdaka
Foto no S. Zūzāna personiskā arhīva
Sandis Zūzāns Liepājas ezerā noķēris 11,7 kg smagu līdaku.
Liepājas ezers jeb, kā to mīļi dēvē makšķernieki, – Liepājnieks savu 3715 hektāru lielo ūdens spoguli žilbina netālu no Liepājas Otaņķu pagastā. Šo copei tik ļoti piemēroto lagūnas tipa ezeru, kura vidējais dziļums divi, bet maksimālais trīs metri, iecienījuši līdaku un asaru makšķernieki. Un ne jau par velti. Gan ziemā, gan vasarā prasmīgākie un, protams, arī veiksmīgākie copmaņi tikuši pie asariem kā cimdiem, kuri bezmaz vai jāmet atpakaļ, jo nav tādas pannas, kurā tos ietilpināt, un līdakām kā šķilām, no kurām savukārt iznāk ļoti ņammīgas kotletes.
Jau trīsdesmit gadus šo ezeru par savu sauc arī liepājnieks Sandis Zūzāns, kurš strādā ugunsdzēsības un glābšanas dienestā un darba dienu radīto spriedzi kliedē copes izbraukumos. Sandim, kā jau lielākajai daļai copmaņu, makšķerēšanas iemaņas ierādījis tēvs, kurš bijis zvērināts spiningotājs, bet nav smādējis arī gardo ēdmaņu iegūšanu ar makšķeri. Tēvs savulaik Bārtā ticis pie ļoti ievērojamas vēdzeles 4,3 kilogramu vērtē, bet nu jau sešus gadus no mākoņa maliņas vēro dēla aizrautīgo copi ezerā un priecājas par viņa panākumiem. Un kā lai nepriecājas, ja dēlam tādi izcili lomi. Šogad līdaku sezonas atklāšanas dienā Sandis notvarstījis astoņnieci, pēc pāris nedēļām tai pievienojusies sešarpus kilogramu smaga zaļsvārce, bet Sanda lielā diena pienāca divdesmit astotajā maijā, kad viņš savā stiklašķiedras laivā devās uz sev tik tīkamo ezera dienvidu galu. Lūk, ko pastāstīja laimīgais makšķernieks:
“Makšķerēju ar “Shimano Beastmaster” trīsmetrīgu kātu, tās pašas firmas “Exsence 2500″ spoli un pīto auklu, kuras galā piekabināju dzeltenu “Relax” firmas desmit centimetrus garu gumijzivtiņu. Biju nolēmis apmakšķerēt lēpēm aizaugušās vietas un izvēlēto ēsmu aprīkoju ar dzēlīgu divžuburu āķi ar pretzāļu aizsargiem, kuram piekabināju divgramīgu sviniņu, makšķernieku aprindās dēvētu par čeburašku. Dziļums šai vietā bija nepilns metrs, ūdens dzidrs kā asara, un lielās līdakas iznācienu uz kara takas un mežonīgo grābienu redzēju visā tā krāšņumā. Izdevās veiksmīgs piecirtiens, un plēsoņa sāka trakot. Tā gāja prom no laivas, metās uz vienu, uz otru pusi, aukla grieza lēpenes, spole sīca, un pēc padsmit minūtēm jau nedaudz piegurusī līdaka norakās aiz lēpeņu saknēm. Atbrīvojot no zālēm auklu, lēnām tuvojos vietai, kurā milzene bija paslēpusies. Kad jau biju tai gandrīz klāt, tā atkal rāvās prom, bet nu jau krietni vien rāmāk, un vēl pēc desmit minūtēm man izdevās savu lomu veiksmīgi iedabūt uztveramajā tīkliņā. Līdakas ņēmiena brīdī jau sapratu, ka man darīšana ar vismaz desmit kilogramus smagu zaļsvārci, bet svari laivā rādīja 11,7 kilogramus. Man ļoti patīk spiningot ar peldošiem vobleriem vai nelieliem poperīšiem, skats, kad līdaka metas virsū šādam lēni vilktam māneklim, saceļot paprāvu vilni un šķiežot šļakatas pa gaisu, ir vienkārši fantastisks.”
Sandis nesmādē arī pludiņmakšķerēšanu un ziemas copi, bet, kad sagribas pasīvākas atpūtas, izvēlas gruntsmakšķeres un dodas uz upi tvarstīt vimbas vai uz jūru pēc butēm. Bārtā ar gruntsmakšķeri ticis pie neliela lasēna un skaistas meženes, ziemā netālu no tā dēvētā stadiona Liepājas ezerā ar balansieri guvis labus asaru lomus, kur katrs strīpainis bijis teju vai kilogramu svarā. Vaicāts par zivju resursu stāvokli viņa apmeklētajos ūdeņos, Sandis brītiņu padomā, pasmaida un teic, ka, pēc viņa domām, nekas jau mainījies neesot, lomi kļuvuši pat prāvāki, iespējams, ka esot uzlabojusies arī viņa meistarība. Zivīgās vietas arī vieglāk apsekot, jo Sandis pirms divdesmit gadiem iegādāto koka airu laivu nomainījis pret modernu stiklašķiedras izstrādājumu, kuru uz priekšu dzen sešu kumeļu jaudas motors, un tur, kur agrāk tika tērēta gandrīz vai stunda, tagad var nokļūt nieka piecās minūtēs.
http://www.la.lv/liepajnieka-monstrs-lidaka/
|
| |
| |
|
|
copmanis78
| Datums: Pk, 10.07.15, 22:22 | Ziņojums # 26 |
| Grupa: |
Administrators |
| Ziņojumu: |
429 |
| Balvas: |
2 |
| Reputācija: |
30 |
| Status: |
|
|
|
No Šlokenbekas ezera izceļ pustonnu beigtu zivju; piesārņojums atstās ilgstošas sekas
Publicitātes foto
o Šlokenbekas ūdenskrātuves Valsts vides dienesta (VVD) darbinieki izcēluši pustonnu beigtu zivju, kuras esot īpaši jūtīgas pret skābekļa trūkumu, aģentūrai BNS pastāstīja VVD pārstāve Jūlija Ņikitina.
Pārsvarā no ūdens izcelti plauži, līņi, līdakas, zandarti un vīķes. VVD situāciju ūdenskrātuvē vērtē kā būtisku kaitējumu videi, uzsverot, ka piesārņojuma sekas saglabāsies ilgu laiku. Piesārņojums Šlokenbekas Dzirnavu ezerā radies no tā, ka “Tukuma ūdens” attīrīšanas iekārtas ir bojātas, un notekūdeņi, iespējams, netiek pilnībā attīrīti, iepriekš norādīja VVD.
Ņikitina pavēstīja, ka dienesta Ventspils reģionālā vides pārvalde (RVP) veic papildu analīzes ūdenskrātuvē un organizē iespēju uzņēmuma “Tukuma ūdens” attīrīšanas iekārtās uzstādīt ozonatoru, tādējādi palielinot skābekļa līmeņa koncentrāciju ūdenī un mazinot ķīmisko piesārņojumu Šlokenbekas ūdenskrātuvē.
“Secinot, ka zivis turpina iet bojā, šodien ūdens paraugu ņemšana notika atkārtoti. “Tukuma ūdens” attīrīšanas iekārtas nespēj attīrīt notekūdeņus līdz videi draudzīgai pakāpei, līdz ar to samazinājies skābekļa daudzums, ilgstošā laika periodā radot ūdenskrātuves zivju pakāpenisku bojāeju. Iedzīvotājiem jārēķinās, ka ūdenstilpnes piesārņojuma sekas nav iespējams novērst ātri. “Tukuma ūdenim” uzdots rīkoties operatīvi un uzstādīt ozonatoru, kas bagātinās ūdeni ar skābekli un attīrīs no ķīmiskā piesārņojuma Vides pārvalde apseko arī Slocenes upi un Valguma ezeru,” pastāstīja VVD Ventspils RVP direktore Inguna Pļaviņa.
Pašvaldības pārstāve Aiga Priede aģentūrai BNS pastāstīja, ka dome šo jautājumu skatīs sapulcē piektdien pēcpusdienā. Uz to aicināti ierasties pārstāvji no lielajiem uzņēmumu, kuri visvairāk piegādā notekūdeņus.
Bojāgājušo zivju izņemšanu no ūdenskrātuves organizē Tukuma pašvaldība, bet darbus uzrauga VVD Ventspils RVP.
http://www.la.lv/no-slok....s-sekas
|
| |
| |
|
|
copmanis78
| Datums: Pk, 10.07.15, 22:23 | Ziņojums # 27 |
| Grupa: |
Administrators |
| Ziņojumu: |
429 |
| Balvas: |
2 |
| Reputācija: |
30 |
| Status: |
|
|
|
Zvejnieki Jēkabpils apkārtnē Daugavā noķer milzu samus
Informācijas avots: Arta Vītola
Vairāki Jēkabpils apkārtnes zvejnieki šovasar var lepoties ar patiešām cienījamiem lomiem. Normunds Bukšs Daugavā Jēkabpils rajonā noķēris 35 kilogramus smagu samu, savukārt Jānis Vārna var lepoties ar 60 kilogramīgu monstru. Zvejnieki "ražīgās" vietas, protams, neatklāj, vien piebilst, ka tā ir Daugava Jēkabpils rajona teritorijā.
Savukārt, Salas novada Sēlpils pagastā, netālu no Aiviekstes ietekas Daugavā, ar spiningu velcējot, tika noķerts varens sams. Cīņa ilgusi vairāk nekā stundu. Sama garums- 1.88 cm, svars- 43 kg. Lielā loma ieguvēji ir Vladimirs Sirčenko (Rīga), Mareks Ruzaiķis (Sēlpils) un Ainārs Urga (Rīga).
http://www.radio1.lv/jekabpi....us.html
|
| |
| |
|
|
copmanis78
| Datums: Pk, 10.07.15, 22:24 | Ziņojums # 28 |
| Grupa: |
Administrators |
| Ziņojumu: |
429 |
| Balvas: |
2 |
| Reputācija: |
30 |
| Status: |
|
|
|
Pamatīgs loms - 43 kilogramus smags sams!
Sestdien, 04.jūlijā, Salas novada Sēlpils pagastā, netālu no Aiviekstes ietekas Daugavā, ar spiningu velcējot, tika noķerts varens sams.
Cīņa ilga no 11.00 līdz 12.20. Sama garums- 188 cm, svars- 43 kg. Lielā loma ieguvēji ir Vladimirs Sirčenko (Rīga), Mareks Ruzaiķis (Sēlpils) un Ainārs Urga (Rīga).
http://apollo.tvnet.lv/zinas....6
|
| |
| |
|
|
copmanis78
| Datums: Pk, 16.10.15, 19:54 | Ziņojums # 29 |
| Grupa: |
Administrators |
| Ziņojumu: |
429 |
| Balvas: |
2 |
| Reputācija: |
30 |
| Status: |
|
|
|
Felikss Klagišs nolika makšķeri, ķērās pie spalvaskāta un radīja grāmatu “Bute nāk!”
Foto - Timurs Subhankulovs
"Makšķerēšana sālsūdenī ir diezgan atšķirīga no tā, ko darām ar copes rīkiem pie saldūdens. Ekstrēmais piesitiens mūsu valstī daudziem patīk un iet pie sirds." Felikss Klagišs savā grāmatā labprāt dalās vērtīgos, noderīgos, praktiski lietojamos padomos.
No žanru iedalījuma grūti piemeklēt plauktu, kurā novietojama jaunā rakstniecības darbinieka Feliksa Klagiša (45) “Lauku Avīzes” apgādā izdotā pirmā grāmata “Bute nāk!” ar apakšvirsrakstu “Makšķerēšanas nacionālās īpatnības”. Nupat izdevums nonācis Latvijas grāmatnīcās. Tas varētu būt tiklab praktisks ceļvedis jūras copmaņiem, kam patīkami parunāties ar labu, pieredzes bagātu copes biedru, tiklab aizraujošs trilleris. Drāma, kā Hemingveja “Sirmgalvis un jūra”, kurā cilvēks cīnās ar zivi “to be or not to be”. Taisni rudenī, oktobrī, novembrī ir bula laiks, kad nāk treknās, biezās butes un ar makšķerkātu bruņots cilvēks, kas pūlas dabūt krastā kaut cik pieņemamu lomu, paliek viens pret vienu ar dabas stihijas varenību, kas bieži vien sazvērējusies pret saucamo radības kroni. Skaidrs, bargos apstākļos sporta biksītēs pie Baltijas jūras ar pīcku nesēdēsi. Makšķernieks savilcies trīs ādas, lai pasargātu savējo, vienīgo niknā vējā. Jūra nemierīgi bango un traucē izdarīt trāpīgu iemetienu ūdenī, kā saka, līdz kulei iebridušajam. Un, ja cauru diennakti pluinītam un saldētam nabadziņam jūra atdod vien dažas amnestējamas (atlaižamas) plekstes, tad gribot negribot sāc kasīt pakausi. Sasodīts, kāpēc kūlos 200 kilometrus līdz Užavai vai Pitragam – būtu labāk devies uz minerālajiem ūdeņiem, kur vannās ērti iegūlušos slimos cilvēkus spēj par veseliem pataisīt.
Nē, veči! Kas māk, tam nāk! Kā ar augstāko pilotāžu tikt pie frišas zivs, kā izbaudīt Baltijas skarbo romantiku, spītējot laikapstākļiem, un lai vairotu jūrā makšķerētāju lēģeri, – lūk, par ko bušmanis Felikss Klagišs nometis makšķerkātu un ķēries pie spalvaskāta, lai uzrakstītu “Bute nāk”.
Var teikt, sarakstījusies oda butei. Neparastākai no mūsu nacionālajām zivīm, plakanai kā grāpja vāks, par kuru sacer dziesmas (“Zutis buti precēt brauc”), kuru it īpaši Kurzemē dēvē tūkstoš famīlijas vārdos (leste, plekste, kamba) un pat mūsu dūšīgāko basketbolistu sauc Kambala. Smaržīgas, zeltaini brūni pepinātas butes smārds ir aroms, kas latvietim par atmiņu no dzimtenes sitas nāsīs, lai viņš tālā Brazīlijā nobraucis vai ar vienu kāju jau kapa vietā iebrucis.
Jūras zvejā sīkumu nav
Felikss: “Katru gadu kāds iesācējs mašīnā brauc līdzi uz butēm. Ceļā jāpavada pāris stundu un visu laiku viņam jāstāsta ABC, kas notiks un kā tam jānotiek. Interese par jūras makšķerēšanu ir liela, pieaugoša, un visus, kas uzprasās, nemaz nespēju aizvest līdzi. Beigās pieķēru sevi pie domas: pag, kopš makšķerēju butes, pa šiem gadiem materiāla ir sakrājies tik daudz, ka varētu uzrakstīt grāmatu.”
Atšķirībā no vecā zēna Hema attēlotā sirmgalvja “Bute nāk” centrālais varonis nedodas dziļi selgā, bet divi kājām stāv cietā krasta liedagā. Visa varoņa koncertdarbība un attiecīgi grāmatas dramaturģija notiek starp pirmo un otro sēkli. Sižets nav samudžināts kā žilka “sīpolā”. Īsi, skaidri, lakoniski. Kā iesācējam identificēt, kur tā zivs ir, kā dabūt atļautos 10 kg līdz spannim un kā pēc tam rīkoties ar pannu.
Felikss: “Makšķerēšana sālsūdenī ir diezgan atšķirīga no tā, ko darām ar copes rīkiem pie saldūdens. Viss ir lielāks, rupjākiem, smagākiem štrumentiem, ekstrēmāks, ilgāks un bangojošāks, salīdzinot ar klusu pasēdēšanu pie ezera. Šis ekstrēmais piesitiens mūsu valstī daudziem patīk un iet pie sirds.”
Bieži gadoties tā. Felikss redz – čalim pacietība būtu, zvejnieka dēla cienīga izturība arī, tikai uz āķa tukšs. Lai citiem nav jāsēž pie badapātagas, kamēr otrs velk un velk, mūsu jaunais autors, pieredzējušais bušmanis Klagišs labprāt dalās vērtīgos, noderīgos, praktiski lietojamos padomos. Jūras zvejā sīkumu nav! Jāzina viss par apģērbu un vēju, par makšķeri no spoles līdz āķim un atsvaram, par barību, vai butei uz kārā zoba gribētos likt baltās zivs fileju vai garnelīti. Jāzina pat tas, kādā noskaņojumā mājās palika kaķis, un tikai tad varēs “precēt” smilšu karalieni, kas sitīs pušu Latvijas rekordsvarā noķerto 1,69 kg smago buti.
Felikss: “Šī grāmata nemēģina iebarot lasītāju ar kādu inventāru (protams, no dārgā gala). Te ir mēģinājums aprakstīt no racionālā viedokļa, kā makšķerniekam tikt pie butes parocīgā veidā un par saprātīgām izmaksām.”
Painteresējos, cik izplatīta un populāra pie Baltijas ir bušu zveja.
“Makšķerēšana jūrā ir ļoti iecienīta lieta – lietuviešiem, poļiem, vāciešiem. Arī skandināviem, bet viņiem ir vēl zivīm bagāti ezeri, upes. Vāciešiem tas vairāk nozīmē atpūtu, izbraukumu jūrā ar laivu un mencu vai lašu ķeršanu puslīdz komfortablos apstākļos. Zinātnieki rēķina, ka vācu makšķernieki noķer vienu trešo daļu no šīs valsts mencu kvotas.”
Kā uzvesties pie ūdeņiem
Latvijā mēdz būt dienas, kad krastā ļaužu ka biezs, nav kur kātus atstutēt. Jo ir “žors”, bušu aktīvas barošanās laiks, nav gaidāms “obloms”, makšķernieka cerību izgāšanās. Azartā iegājuši pat tādi, kuri štuko, ka labākā zivs ir dūmu desa, un kājās cenšas noturēties tie, kas jau salietojušies līdzpaņemtos šķidrumus. Jā, jā, alkonaut gumijas zābakos! Tu godīgi esi nopelnījis vietu Feliksa grāmatas lappusēs!
Klagiša “Bute nāk” ir ne tikai par praksi, kā makšķerēt zivis, bet arī – kā uzvesties pie ūdeņiem. Pamācāmo vēl ir daudz, un Felikss bez liekas didaktikas iesaka jūras piekrastē aiz sevis savākt, zaļo zonu nepostīt.
Mūsu autors ir gan jūrskolā mācīts, gan izbijis vides inspektors ar 16 gadu stāžu un ūdenskristības makšķerēšanā saņēmis četri gadi vecs. Viscaur profesionālis uz ūdeņiem. Viņš raksta: “Var sajust, ka jūrā ir vairāk enerģijas, nekā visas pasaules elektrostacijas spēj kopā saražot.” Klagišs ir stiprs arī teorijā, daudz zina par Baltijas jūru.
“Negatīvisms, kas nereti vērsts pret Eiropas Savienību, vismaz mūsu jūras sakarā bieži ir nevietā. Paldies par regulējumu, kas nāk no ES, jo mazinājies piesārņojuma līmenis, saglabāti zivju resursi. Tie bijuši loģiski ierobežojumi, savaldot zvejnieku un piesārņotāju vienas dienas siseņu psiholoģiju, kas aiz sevis atstātu noplicinātus medību laukus un pēc tam plātītu rokas. Paši vien esam noveduši jūru līdz bīstamam stāvoklim. Bet es neteiktu – katastrofālam, kā vērtē daži zinātnieki. Turklāt situācija uzlabojas, daudz kas tiek attīrīts.”
Zvejnieku kolhozos pacēlās VZTR (vidējo zvejas traleru) mastu mežs, sudraba smēlēju flotiles vagoja jūru. Tagad kuģi sagriezti, piekrastes zveja skaitās iznīkstoša – no šīs loģikas izriet, ka zivju krājumiem jāpieaug? Feliksam par to ir savas domas: “Piekrastes zvejnieks nav izmirstoša profesija. Viņi bija, ir un būs, un, jo vairāk parādīsies zivju, jo vairāk metīs tīklus. 60. – 70. gados flote nespēja nozvejot tik, cik modernie kuģi ar aprīkojumu, kas var pacelt lielus daudzumus “sudraba”. Tas jākontrolē, lai nebūtu pārzveja. Lai vērtīgo zivju sugas nepaliktu tik, cik pa dibenu salasīt. Tām jāļauj atgūties, iekams atkal palielināt nozvejas kvotas.”
Pie pannas
Parunājamies “pie eholota”. Zutis jūrā? “Ir. Bet nav daudz. Iet mazumā. Ja izdodas uziet akmeņaināku vietu, sagaidīt bezmēness nakti un izvilināt vietējā speca konsultāciju, ir cerība. Restorānos gardēžu nolocīšanai pasniegtā āte? Akmeņplekste – butes lielā māsīca. Arī izķerta, bet šur tur dabūjama uz āķa.”
Beidzot esam tikuši pie pannas. Bute kulinārijā ir ļoti demokrātisks fišiņš. Visas receptes varētu sākties ar: ja jums pie rokas ir sāls un citrons. Labi, vēl dilles, timiāns, majorāns. Lestes var cept, vārīt, kaltēt, kūpināt dūmu namiņā – par to “Bute nāk!” lappusēs pastāstīts.
Klau, makšķerniek Klagiš, mēs esam jūras lielvalsts ar garumgaru krasta līniju. Eiropā visur gar jūras krastu ir mazi restorāniņi, kur svaigi izcepta sardīne un jebkura cita tikko ķerta zivs nav deficīts. Garšīgi, un par to māk paprasīt naudu no tūristiem! Latviešiem ir tradicionālās specialitātes – reņģes vai butītes, taču ēdienkartē tikai lasis un reti kad kas cits. Ceptas zivs tradīcija izzudusi? Sabiedriskā ēdināšana negrib ķēpāties un grilē gaļas gabalus?
Felikss: “Tradīcijas “pa ceļam” sabojātas. Latvijas laikā ēšanas paradumi atbilda vietējām paražām. Ēda pašu izaudzēto, jūrā pašrocīgi noķerto. Padomju gados ēdināšana kļuva konveijerveidīga. Bija vienota Zivju diena, kur šķīvjos lika kaut ko saldētu, negaršīgu, pat atbaidošu. Paaudzei, kas to “baudījusi”, uz ilgu laiku zudusi vēlēšanās pēc zivju produktiem. Pamazām apziņa mainās, bet neba vienā dienā! Otrs, ka mūsu biznesam vajag tūlīt un daudz! Nopirkt un izcept lasi ir ērtāk nekā knipelēties ar reņģīšu porciju. Jauniem pavāriem esmu novērojis vēlmi parādīt vietējo produktu, toskait zivju, izcilās garšas īpašības. Viņi nesamežģī, gatavo vienkārši, arī pēc omammas receptēm. Zivs ir maigs, jutīgs produkts. Virtuvē viss sanāks lieliski, ja ievēros noteikumu nr. 1 – zivs ir pirmā svaiguma, nevis vakardienas.”
Mēs savukārt “Bute nāk!” autoram Feliksam Klagišam novēlam – lai ir “žors” pie grāmatu galdiem, kad viņa svaigo produktu izliks tirdzniecībā.
http://www.la.lv/zutis-buti-precet-brauc/
|
| |
| |
|
|
copmanis78
| Datums: Pk, 16.10.15, 19:55 | Ziņojums # 30 |
| Grupa: |
Administrators |
| Ziņojumu: |
429 |
| Balvas: |
2 |
| Reputācija: |
30 |
| Status: |
|
|
|
Ļausim lašiem nārstot
Foto - LETA
Rīgas reģiona pārvaldes policijas darbinieki pārmeklē Daugavas krastu pie Rīgas hidroelektrostacijas, kur paslēpti maluzvejnieku noķertie laši nārsta laikā.
No 1. oktobra sācies makšķerēšanas liegums upēs, kurās uz nārstu no jūras ierodas laši, ko pastiprināti uzrauga Valsts vides dienests (VVD). Lūk, informācija par pirmās darba nedēļas rezultātiem šajā jomā.
Īstenojot savvaļas lašu un taimiņu dabiskā nārsta aizsardzības pasākumus, VVD inspektori no 5. līdz 11. oktobrim no ūdenstilpēm izņēmuši 33 bezsaimnieka tīklus un vairāku simtu eiro apmērā sodījuši vīrieti, kurš Liepājas piekrastē aizlieguma laikā ievietojis tīklu.
Aizvadītajā nedēļā kopumā notikušas 62 pārbaudes lašupēs un Baltijas jūras piekrastē. Pastiprināti reidi notika Gaujā, Salacā, Ventā un to baseina upēs. No ūdenstilpēm izņemti 33 bezsaimnieka tīkli, no tiem 5 mazizmēra, kā arī 1 nēģu murds. Visvairāk nelikumīgi ievietoto zvejas rīku uziets Ventas upē – 7 zvejas rīki.
Liepājas piekrastē aizturēts vīrietis, kas lieguma laikā jūrā ievietojis tīklu, viņam piemērots administratīvais sods vairāku simtu eiro apmērā.
Tāpat makšķerēšanas un zvejas noteikumu pārbaužu laikā izrakstīti 8 administratīvā pārkāpuma protokoli par makšķerēšanas un zvejas noteikumu neievērošanu.
VVD atgādina, ka lašu un taimiņu ieguves lieguma laiks ir no 1. oktobra līdz 30. novembrim. Zivju resursiem nodarītā zaudējuma apmērs par vienu nelikumīgi noķertu lasi ir 715 eiro, kas tiek piemērots papildus sodam par makšķerēšanas un zvejas noteikumu pārkāpumiem.
Neskatoties uz bargajiem sodiem, joprojām atrodami viegla guvuma tīkotāji. Neraugoties uz pastiprināto VVD kontroli, visus maluzvejniekus noķert nav iespējams, tāpēc vēlreiz aicinu ikvienu dabas draugu – esiet modri, ja pie ūdeņiem pamanāt aizdomīgus ļaudis, ziņojiet VVD inspektoriem.
http://www.la.lv/lausim-lasiem-narstot/
|
| |
| |
|
SĀKUMS 
