|
Ziņas makšķerniekiem.
| | |
|
copmanis78
| Datums: Pk, 16.10.15, 19:56 | Ziņojums # 31 |
| Grupa: |
Administrators |
| Ziņojumu: |
429 |
| Balvas: |
2 |
| Reputācija: |
30 |
| Status: |
 |
|
|
Alūksnes ezerā noķerts “krokodils” – 12 kg smaga un 1,22 m gara līdaka
Foto no Aivara Rikveiļa personiskā arhīva
Aszobis rudens ar sala naktīm apkodis puķes un nenovāktos ābolus, ar māksliniecisku gaumi iekrāsojis lapas un zāli un pavēris copmaņiem ceļus pie lielajām rudens līdakām. Kārtējais pieteikums “Lauku Avīzes” konkursam par gada lielāko zivi pienācis no Alūksnes puses no veiksmīgā makšķernieka Aivara Rikveiļa, kurš Alūksnes ezerā pavadījis ne vienu vien sava mūža stundu un ezeru pazīst ne sliktāk kā savu ķešu. Lūk, ko pastāstīja laimīgais makšķernieks:
“Bija 1. oktobris un iekšēji šķita – šodien jābūt Lielajai. Jau vairākas dienas Alūksnes ezerā ķērās lielas līdakas. Gandrīz katru dienu makšķerniekiem lomos bija trāpījušās 7 – 8 kg un smagākas līdakas. Laiks bija apmācies ar mērenu rietumu puses vēju. Iebraucu ezerā ap pusvienpadsmitiem, kādu stundu izbraucu savas “takas” uz velci, bet nekā – ne piesitiena. Tā kā laika copei šodien nebija daudz, pagriezu laivu uz māju pusi pa zināmu līdaku “taku”. Doma bija sapīpēt, bet tajā brīdī, kad kabatā sniedzos pēc šķiltavām, sekoja tāds sitiens pa kātu, ka pilnīgi sabijos. Kāts ripā, un otrā galā sajutu smagus “pumpējienus”. Pēc pieredzes sapratu, ka pieķērusies liela līdaka. Cik ilga bija cīņa, grūti spriest, bet minūtes 20 noteikti pagāja, kamēr izdevās līdaku nogurdināt un pievilkt pie laivas. Nesteidzos, jo zinu, ka ar lielajām vajag saglabāt vēsu prātu. Līdaku veiksmīgi izdevās iesmelt uztveramajā tīkliņā, kas man laivā nav no mazajiem. Tādu mirkļu dēļ ir vērts dzīvot! Līdaka svēra 12,165 kg un bija 1,22 metrus gara. Svērta, mērīta un bildēta līdaka tika pie Alūksnes novada pašvaldības aģentūras “Alja” ēkas kuplā skatītāju pulkā. Citiem novēlu ne asakas un kādreiz apmeklēt Alūksnes ezeru. Tur patiešām ir reāla iespēja tikt pie trofejas!”
http://www.la.lv/rudens-lidaku-laiks-aluksne/
|
| |
| |
|
|
copmanis78
| Datums: Pk, 16.10.15, 19:58 | Ziņojums # 32 |
| Grupa: |
Administrators |
| Ziņojumu: |
429 |
| Balvas: |
2 |
| Reputācija: |
30 |
| Status: |
|
|
|
Profesionāļi sacenšas ar amatieriem
Foto: Jānis Galviņš
Sestdien Daugavā notika pirmais Kokneses novada atklātais čempionāts spiningošanā. Lai gan laiks bija nemīlīgs, makšķernieki bija ieradušies teju no visas Latvijas: Rīgas, Ādažiem, Raunas, Līvāniem, Cēsīm, Skrīveriem un, protams, Kokneses. Par brangāko lomu sacentās 30 ekipāžu.
Vislabāk zivis pievilināt izdevās rīdzinieku ekipāžai Armandam Romanovam, kurš ir piedalījies pasaules čempionātā, un Jevgenijam Rodinam. Viņu loms svēra 8 kilogramus 240 gramu, un tajā galvenokārt bija līdakas. Arī otrajā vietā rīdzinieku ekipāža — Harijs Raciborskis un Andris Miezis. Viņiem vairāk bija ķērušies asari un arī zandarts. Viņu loms gandrīz puskilogramu vieglāks — 7 kilogrami 700 gramu. Uzvarētāju trijnieku noslēdza mājnieku ekipāža — Jānis Jaudzems un Ģirts Kupšāns ar 3,64 kilogramus smagu lomu.
http://staburags.diena.lv/valasprieks/cope/profesionali-sacensas-ar-amatieriem-122646
|
| |
| |
|
|
copmanis78
| Datums: Pk, 16.10.15, 19:58 | Ziņojums # 33 |
| Grupa: |
Administrators |
| Ziņojumu: |
429 |
| Balvas: |
2 |
| Reputācija: |
30 |
| Status: |
|
|
|
Lūdzam informēt par Burtniekā atrastām vai noķertām zivīm ar iespējamām slimības pazīmēm
Raimonds Indrāns Burtnieku novada pašvaldības Domes priekšsēdētāja vietnieks
Līdakas ar ārēji redzamām potenciālām slimības pazīmēm, kas izpaužas kā bojājumu izraisīti plankumi uz to ādas, Latvijas ezeros novērotas jau vairākus gadus. Pēdējo mēnešu laikā ir saņemtas ziņas un fotogrāfijas par dažu šādu zivju atrašanu arī Burtniekā. Cilvēki raizējas, bet nezina, vai pamatoti, tāpēc situāciju skaidrot un ieteikumus, kā rīkoties, ja šādas zivis tiek atrastas vai noķertas, tika lūgts ihtiopatoloģijas pētnieks un veterinārārsts Mārcis Ziņģis.
M. Ziņģis skaidro: “Sākotnēji katrā konkrētā gadījumā ir jāsaprot, vai jāceļ panika, ja tā ir viena vai dažas zivis lielā ezerā (cilvēki nereti pārspīlē). Beigtas, uzpeldējušas zivis vējš var atpūst vienā vietā no ļoti liela apgabala un var likties, ka ir notikusi zivju masveida bojāeja. Šādu klīnisko ainu (slimības izpausme, vizuālās izmaiņas, apsārtumi, čūlas utt.) var radīt gan bīstamas infekcijas slimības, gan apkārt esošā nosacīti patogēnā mikroflora pie noteiktiem nelabvēlīgiem apstākļiem. Ļoti rūpīgi būtu jāapskata skartā vieta, vai tur nav bijusi rēta, jo tā visbiežāk kalpo kā infekcijas vārti. Ap galvu un mutes dobumā rētas var radīt āķi makšķerēšanas gadījumā, ja zivs noraujas vai tiek atlaista. Tās var radīt plēsīgie putni un dzīvnieki, kā arī vēl lielākas plēsīgās zivis. Noteikti jāņem vērā ūdens temperatūra. Vasarā, siltā laikā, infekcijas draudi ir daudz lielāki, baktēriju attīstībai labvēlīgu laika apstākļu dēl, tāpēc process notiek daudz straujāk. Turpretī zemas temperatūrā viss var ilgt un attīstīties hroniski ilgu laiku. Tas jāņem vērā, lai noteiktu primārās problēmas ietekmes laiku. Labāk šādu zivi ir apskatīt speciālistiem, vēlams svaigā veidā vai atdzesētā, vai, ja tā to nav iespējams saglabāt, tad sasaldētā. Lai noteiktu infekcijas ierosinātāju, būs nepieciešamas laboratoriskās analīzes, ko veic pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta BIOR laboratorijās (parazitoloģija, mikrobioloģija, virusoloģija, histoloģija). Lai palīdzētu saprast kopējo ainu, kā rīkoties, pirms vai pēc laboratorisko analīžu veikšanas, var vērsties institūta Zivju resursu pētniecības departamenta Akvakultūras un ihtiopatoloģijas nodaļā pēc padoma.”
Pagaidām Burtnieku novada pašvaldībā nav saņemtas oficiālas sūdzības par šādām zivīm, taču pašvaldība ir ieinteresēta risināt radušos situāciju un noskaidrot lietas apstākļus. Lūdzam visus, kuri noķer vai atrod zivis par kurām varētu rasties aizdomas, ka tās ir slimas, zvanīt Burtnieku novada pašvaldības policijas vecākajam inspektoram uz makšķerēšanas licencēs norādīto tālruņa numuru (22017227), ziņot Valsts vides dienesta Valmieras reģionālajai vides pārvaldei vai Pārtikas un veterinārā dienesta Ziemeļvidzemes pārvaldē Valmierā.
http://ziemellatvija.diena.lv/valasprieki/cope-medibas/ludzam-informet-par-burtnieka-atrastam-vai-nokertam-zivim-ar-iespejamam-slimibas-pazimem-107599
|
| |
| |
|
|
copmanis78
| Datums: Sv, 15.11.15, 17:29 | Ziņojums # 34 |
| Grupa: |
Administrators |
| Ziņojumu: |
429 |
| Balvas: |
2 |
| Reputācija: |
30 |
| Status: |
|
|
|
Makšķernieki: Ventā pēdējos 50 gados zemākais ūdens līmenis
Foto: Inga Ozola
Tik zemu ūdens līmeni Ventā neesmu redzējis 50 gadus – tā spriež pieredzējušais makšķernieks un SIA „Ventas” pārstāvis. Dabas apstākļi ietekmējuši ar lašu ienākšanu Ventā. Kaut arī ūdens līmenis ir ļoti zems, tie pamanās pārlekt pāri rumbai, taču vides inspektori secinājuši, ka nārsts Ventā kavējas un notiek ļoti lēni.
„Jānoiet lejā, jāpaskatās, varbūt kādu lasīti ieraugām!.(..) Pleķītis gaišāks spīd. Kur viņi veido nārsta vietu, tur ir noberzta gultne. Ja neviens lašiem netraucē, viņi var mierīgi nārstot. Viņi uzpeld, pačubinās un papeld nost.” Valsts vides dienesta vecākais inspektors kuldīdznieku Jānis Sprugevics un viņa palīgi no Jelgavas devušies apskatīt, kas notiek Ventas krastos.
Lašiem šoruden viegli neklājas, secina vides inspektori un arī pieredzējušie makšķernieki – Ventā ir ļoti zems ūdens līmenis un vietām tur izskatās kā aizaugušā pļavā. Kaut ko tādu savā mūžā neatceras SIA „Kurzemes cope” valdes loceklis Guntis Kārkliņš. Viņš lašu sargāšanā piedalās katru gadu:
„Zivju upē maz. Ūdens līmenis ir katastrofāli zems - pēdējos 50 gados Ventā tāds ūdens līmenis nav bijis. Lašu nārsts ir vismaz par pusmetru zemāks nekā pērn. Upe ir aizaugusi, paliek mazāk vietu, kur nārstot. Zivis rumbā lec, pašreiz gan izskatās, ka mazāk nekā pērn. Redzēsim, kas būs nākošgad, kad kontrolēsim mazuļus. Ar sargāšanu esam panākuši to, ka pēc deviņdesmitajiem gadiem, kad upi sagandēja ar elektrību, tagad upe atkal ir dzīvotspējīga, upē ir zivis.”
Kamēr laši mēģina nārstot, nesnauž arī malu makšķernieki. Vides inspektors no Jelgavas Ints Roze stāsta, ka vienu dienu sekojuši svaigām auto pēdām un izdevies pieķert pārkāpējus:
„Pieejot klusām klāt, konstatējām, ka notiek nelikumīga makšķerēšana. Vietas parasti ir vienas un tās pašas, tās, kur laši nārsto. Mēs tās zinām un arī pārkāpēji.”
Visticamāk, nārsts turpināsies arī decembrī, tā spriež vides inspektors Jānis Sprugevics.
Lašu sargāšana, kas notiek jau vairākas nedēļas, turklāt 24 stundas diennaktī bez brīvdienām, turpināsies. Mainoties laika apstākļiem, ūdens līmenis Ventā ir nedaudz pacēlies. SIA „Kurzemes cope” pārstāvis Guntis Kārkliņš jau tagad domā, kā nākotnē iegūt finansējumu un attīrīt aizaugušās lašu nārsta vietas.
http://www.lsm.lv/lv/raksts/vide-un-dzivnieki/dzive/makskernieki-venta-pedejos-50-gados-zemakais-udens-limenis.a154870/
|
| |
| |
|
|
copmanis78
| Datums: Sv, 15.11.15, 17:34 | Ziņojums # 35 |
| Grupa: |
Administrators |
| Ziņojumu: |
429 |
| Balvas: |
2 |
| Reputācija: |
30 |
| Status: |
|
|
|
Uzticīgs džerkam. Edvīns Priede specializējies uz monstrīgām zivīm
Foto no E. Priedes personiskā arhīva
Mainās laiki, mainās paradumi, makšķerēšanas veidi, vietas un topa zivis, tikai paši konservatīvākie un tādi, kuriem kāds konkrēts makšķerēšanas veids nesis labus rezultātus, paliek pie sava copes veida un to arvien pilnveido un cenšas izprast līdz galam. Domāju, ka viss uzrakstītais pilnā mērā attiecas uz vīru, kurš tukumnieku aprindās zināms kā televizormeistars. Nu jau vairāk nekā desmit gadus par savu copes veidu Edvīns Priede dēvē džerkošanu un par savām mīļākajām copes vietām sauc Babītes ezeru un Lielupi. Pirmos gadus, kad Edvīns devās uz savām copes vietām, neatsverams palīgs bija eholote, tagad ilgo gadu gaitā pieredzējušais makšķernieks copes takas iemācījies no galvas, perfekti pārzina gultnes reljefu un katru niecīgāko sēkli vai dziļuma kranti, uz kuras varētu sagaidīt lielās iznācienu.
Savā pieredzē un piedzīvojumos Edvīns labprāt dalās ar citiem.
– Pirms vairāk nekā desmit gadiem, kad modē nāca džerkošana, nebiju domājis, ka šim makšķerēšanas veidam pievērsīšos ar tādu nopietnību. Toreiz jau to izmēģināja daudzi, tagad Tukumā esam palikuši vien daži džerkotāji. Nevaru tā īsti pateikt, kas mani piesaista šajā makšķerēšanas veidā, varbūt tas, ka džerkojot iespējams gūt labu trofeju. Nav jau tā, ka iemet ūdenī džerku un tad tik smeļ lielās. Nē, lai noķertu lielu līdaku, ir nopietni jāstrādā, jāapgūst visas džerkošanas nianses, jāizprot, kur katrā konkrētā gada laikā uzturas lielās līdakas un kāda mānekļa krāsa un vadīšanas tehnika tām tīk vislabāk.
– Cik bieži iznāk izrauties uz copi?
– Makšķerēt man patīk ļoti. Vismaz vienu reizi vai, ja iznāk, divas reizes nedēļā cenšos izrauties pie ūdeņiem. Ne jau katru dienu māte raušus cep, un ne jau katrā copes izbraucienā tieku pie milzenes, divpadsmit kilogramus smagu zaļsvārci esmu pieveicis divreiz, manis vadīto džerku grābuši arī lielāki eksemplāri, bet diemžēl norāvušies. Sezonā noķeru ap piecpadsmit līdakām svarā no pieciem līdz desmit kilogramiem.
– Vai liellīdakas ķeras arī karstajā vasaras spelgonī?
– Nē, lielajā vasaras karstumā tikt pie lielas līdakas iespējams agros rītos un vēlos vakaros, bet esmu atradis lielisku veidu, kā aizpildīt karsto dienas cēlienu. Biju daudz lasījis par džigošanu un ēdamgumiju efektivitāti, sadomāju pamēģināt, varbūt tikšu pie kāda zandarta vai meža vimbas. Vēlāk sapratu, ka meženei vairāk pa prātam varētu būt voblers, pie zandartiem svarā līdz pusotram kilogramam tiku.
– Kāds ir labākais makšķernieka stāsts?
– Bija divdesmit trešais jūlijs. Pats vasaras karstums. No rīta džerkojot biju ticis pie četrinieces līdakas un nolēmu apdžigot man zināmu bedri, kur dziļums svārstās no sešiem līdz astoņiem metriem. Manā rīcībā bija 2,25 metrus garš džigošanai paredzēts spinings ar testu 5 – 35 gramiem, uz vecās labās “Shimano Catana 3000″ biju uztinis 0,12 mm tievu pīto aukliņu, kurai galā ar Albrehta mezglu piesēju centimetrus astoņdesmit garu 0,3 mm fluorkarbona pavadiņu. Piekabināju zaļganrozā gumijzivtiņu ar 12 gramu “čeburašku” un sāku mētāt.
Kādā metienā, kad ēsma bija aptuveni sešu metru dziļumā, sajutu smagu copi. Nopriecājos, ka beidzot būs paņēmis labs zandarts, bet, kad sajutu pumpējienus, nodomāju, ka tā būs prāva līdaka, un gaidīju momentu, kad aszobe pārkodīs pavadu. Zivs gāja pa labi, pa kreisi, spiedās pie grunts, bet es to centos nokausēt.
Apmēram pēc trīsdesmit minūtēm pretinieks sāka nedaudz pagurt un celties uz augšu. Vēl pēc piecām minūtēm parādījās milzu burbuļu virtene, caur smadzenēm izskrēja zibensdoma, vai tiešām sams. Kad ieraudzīju lielās zivs asti, šaubas izgaisa, manu gumijzivtiņu bija pagrābis sams. Vēl pēc piecām minūtēm man to izdevās iesmelt savā milzīgajā uztveramajā tīkliņā. Kad to nopirku, visi jautāja, kam man tāds. Tagad visi prasa, kur tādu var nopirkt. Ar lomu laivā metos ātri vien uz malu, lai zivs nesāktu trakot, krastā svari rādīja astoņpadsmit kilogramus.
http://www.la.lv/uzticigs-dzerkam/
|
| |
| |
|
|
copmanis78
| Datums: Sv, 15.11.15, 17:38 | Ziņojums # 36 |
| Grupa: |
Administrators |
| Ziņojumu: |
429 |
| Balvas: |
2 |
| Reputācija: |
30 |
| Status: |
|
|
|
Septiņas butes un kilograms smilšu
Foto - Aldis Sāvičs
Butes jūras piekrastē ir visu gadu, bet labākā sezona to makšķerēšanai ir no septembra līdz decembrim.
Sākot ar februāra vidu, butes gatavojas nārstam. Pēc tā zivis ir zaudējušas trešdaļu no ķermeņa masas un līdz ar to arī gastronomisko vērtību. Pieredzējuši zvejnieki saka, ka bute pēc nārsta savu svaru atgūst uz Annām, tas ir, 26. jūlijā.
Butes var ķert pat ar lazdas kātu bez spoles. Jāpiebilst gan, ka ne visur un ne vienmēr, bet tikai tad, ja tās ir pienākušas tuvu krastam un ir ļoti izsalkušas. Pārējos gadījumos makšķerniekam noderēs speciāls inventārs, kuru grāmatā aprakstu detalizētāk.
Atliek vien pašam par sevi pasmaidīt, atceroties, kā es pirmo reizi braucu makšķerēt butes no krasta. Tas notika 2005. gadā. Biju dzirdējis daudz nostāstu par lielisko copi jūras piekrastē, tāpēc kopā ar savu draugu un copes biedru Gunāru nolēmām pārbaudīt, cik tajos ir taisnības. Pirmajā reizē paņēmu līdzi divas 2,7 un 3 metrus garas gruntsmakšķeres, ar kurām vasarā ķēru brekšus. Likās, kas gan tur jūrā var būt īpaši citādāks… Izrādījās, ka atšķirību ir diezgan daudz.
No tās makšķerēšanas reizes es joprojām atceros un arī jums iesaku ielāgot dažus secinājumus:
Nekad nedrīkst likt makšķeri zemē. Baltās smiltis tūkstošiem gadu guļ jūras krastā un par to vien sapņo, kā ielīst jūsu spolē un izdarīt tur savu melno darbu.
Vajag dēlīti un nelielu asu nazi. Labāk pat divus, jo pirmais ātri vien kļūst truls, griežot ēsmu un veicot butēm operācijas, kad tās ir pārāk dziļi ierijušas ēsmu.
Āķi ir jāizvēlas ar gariem kātiem, jo īsie pazūd butes vēderā daudz dziļāk, nekā gribētos tur ķirurģiski iejaukties. Makšķerēm nepieciešami speciālas konstrukcijas turētāji. 2,7 un 3 metrus garas makšķeres ir par īsu, lai veiksmīgi makšķerētu butes tālāk par pirmo sēkli.
Par spīti visām nepilnībām, savas septiņas butes es tomēr noķēru. Kopā ar tām laimīgs mājās atvedu arī iepriekš minētos secinājumus un kādu kilogramu smilšu. Tās bija salīdušas pilnīgi visās iespējamajās vietās.
http://www.la.lv/septinas-butes-un-kilograms-smilsu/
|
| |
| |
|
|
copmanis78
| Datums: Ot, 29.12.15, 21:25 | Ziņojums # 37 |
| Grupa: |
Administrators |
| Ziņojumu: |
429 |
| Balvas: |
2 |
| Reputācija: |
30 |
| Status: |
|
|
|
Maluzvejnieka zivis pasniedz kā dāvanu Zooloģiskā dārza iemītniekiem
Lelde Petrāne, 2015. gada 29. decembris 15:38
Naktī uz pirmdienu Jūrmalā Valsts policijas darbinieki aizturēja kādu vīrieti, kurš nelikumīgi bija nozvejojis vairāk nekā 750 kilogramu zivju, tādējādi radot zaudējumus dabas resursiem aptuveni 300 000 eiro apmērā.
Decembrī Rīgas reģiona pārvaldes Jūrmalas iecirkņa policisti no iedzīvotājiem saņēma informāciju par to, ka Jūrmalā, Lielupē, kāds vīrietis ilgstoši nodarbojas ar nelikumīgu maluzvejniecību.
Pārbaudot saņemto informāciju un veicot ilgstošas operatīvās darbības, Jūrmalas iecirkņa kriminālpolicisti sadarbībā ar Galvenās kārtības policijas pārvaldes Licencēšanas un atļauju sistēmas biroja Nelikumīgu medību un zvejas apkarošanas vienības darbiniekiem naktī uz 28. decembri Buļļuciema rajonā apturēja kādu aizdomīgu mikroautobusu, kuru vadīja 1977. gadā dzimis vīrietis. Pārbaudot vīrieša automašīnu, policisti tajā konstatēja lielu daudzumu zivju. Likumsargi aizturēja automašīnas vadītāju.
Veicot sankcionētu kratīšanu vīrieša dzīvesvietā, policisti atrada un atsavināja lielu daudzumu nelikumīgi nozvejotu zivju, tostarp vimbas un zandartus, tāpat likumsargi atsavināja laivu, laivas piekabi, lielu daudzumu zvejas tīklu un dažādus nelikumīgus zvejas piederumus, kā arī automašīnu.
Izmeklēšanā noskaidrots, ka vīrietis kopumā nelikumīgi nozvejojis vairāk nekā 750 kilogramus zivju, tādējādi dabas resursiem nodarot zaudējumus aptuveni 300 000 eiro apmērā.
Par notikušo policijā sākts kriminālprocess par zivju patvaļīgu iegūšanu, radot būtisku kaitējumu. Par šādu noziegumu vīrietim draud sods – brīvības atņemšana uz laiku līdz pat diviem gadiem. Vīrietim būs jāatlīdzina dabai radītie zaudējumi. Tāpat viņam var draudēt kriminālatbildība par iespējamu dokumentu viltošanu, kas saistīta ar zivju tālāku realizēšanu.
Šodien policisti atsavinātās zivis nogādāja Rīgas Zooloģiskajā dārzā, pasniedzot kā našķi tā iemītniekiem, tostarp baltajiem un brūnajiem lāčiem, tāpat pie gardumiem tiks arī gaviālkrokodils.
http://www.db.lv/citas-z....-443255
|
| |
| |
|
|
copmanis78
| Datums: Pr, 11.01.16, 22:14 | Ziņojums # 38 |
| Grupa: |
Administrators |
| Ziņojumu: |
429 |
| Balvas: |
2 |
| Reputācija: |
30 |
| Status: |
|
|
|
Valteros Lielupes krastā aiztur divus maluzvejniekus
Leta
Aizvadītajā naktī, reaģējot ir iepriekš saņemtu informāciju par maluzvejniecību Lielupē, apdzīvotā vietā Valteri, Valsts vides dienesta (VVD) Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes inspektori, sadarbībā ar Valsts policijas (VP) Jūrmalas iecirkņa Kārtības policijas darbiniekiem veica divu 1959. un 1975. gadā dzimušu personu aizturēšanu, informē Valsts vides dienestā.
Vīrieši naktī devās izņemt divus upē nelegāli ievietotus tīklus, kad tos slēpnī jau gaidīja VVD Lielrīgas un VP darbinieki. Aizturētajiem konfiscēti tīkli ar kopējo garumu 120 metri. Tīklos atradās karūsas, līdakas, zandarti un līņi. Zivju resursiem nodarītie zaudējumi aprēķināti 700 euro apmērā.
Sākotnēji izdevās aizturēt vienu no pārkāpējiem. Otrs vīrietis aizbēga un ieslēdzās savā dzīves vietā netālu no tīklu likšanas vietas.
Aizturētais vīrietis tika nopratināts un atzina, ka abi tīkli ir vīriešu kopīpašums, kā arī maluzvejniecību tie veica kopā. Kā arī atklāja sava biedra dzīves vietas adresi, uz kuru tika izsaukta VP ekipāža, lai veiktu aizturēšanu, jo vīrietis nereaģēja uz VVD inspektoru vairākkārtējiem lūgumiem durvis atvērt.
Abi pārkāpēji savu vainu atzīst un administratīvā procesa ietvaros ir aicināti ierasties VVD.
http://www.la.lv/valteros-lielupes-krasta-aiztur-divus-maluzvejniekus/
|
| |
| |
|
|
copmanis78
| Datums: Pr, 11.01.16, 22:17 | Ziņojums # 39 |
| Grupa: |
Administrators |
| Ziņojumu: |
429 |
| Balvas: |
2 |
| Reputācija: |
30 |
| Status: |
|
|
|
Sestdien Liepājā stintes ķeras skopi
Foto: Uldis Dobelis
Sestdien, 9. janvārī, Liepājas Tirdzniecības kanālā pusdienlaikā sastaptie makšķernieki stāstīja, ka stintes neķērās. Reti kuram bija izdevies tikt pie gardās zivtiņas.
Kādai lietuviešu kompānijai bija izdevies tikt pie pāris stintēm, cits rāda, ka viņam lomā ir tikai viena. Copmaņi ar cerībām gaidīja tumsu, kad, iespējams, būs labāka cope.
Vīri no Salaspils, kuri bija iekārtojušies vistuvāk Tramvaja tiltam, stāsta, ka ledus Liepājas Tirdzniecības kanālā ir drošs, aptuveni desmit centimetri. Tāds neesot pat Lielupē un citviet Latvijā. Viņa norāda, ka iegādājušies vienas dienas licenci, kas ir par pāris eiro dārgāka nekā tiem, kuri sēž aiz tiltiem Liepājas ezera pusē. Tāpēc tur makšķernieku ir daudz vairāk, jo viņiem vajadzīga ezera licence.
Kāds cits makšķernieks joko, ka stintes lomā nebūs, tagad var tikai copēt uz ko citu. Varbūt kādam paveiksies tikt pie 0,7 vai diviem 0,5 - tas atkarīgs, kādus draugus uz ledus izdosies atrast.
http://rekurzeme.diena.lv/vieteja....-111882
|
| |
| |
|
|
copmanis78
| Datums: Ct, 31.03.16, 23:33 | Ziņojums # 40 |
| Grupa: |
Administrators |
| Ziņojumu: |
429 |
| Balvas: |
2 |
| Reputācija: |
30 |
| Status: |
|
|
|
Ciemos pie upes dvēselītes. Zvērinātais forelists Igors Dzilna patur tikai pāris zivis gadā
Pēc fotosesijas uz mājām. Foto no I. Dzilnas personiskā arhīva
Igors Dzilna patur tikai divas trīs foreles. Tas ir viens procents no visām sezonā noķertajām.
Zeme nometusi sasaluma bruņas, kliedz ķīvītes, vītero cīruļi, un gaisā laiku pa laikam gluži kā Parīzes ekspreši aiztrauc zosu bari. Nu, nevar taču mājās nosēdēt. Lūk, ko par savu pirmo izgājienu pie dabas ar spiningu rokās pastāstīja zvērināts forelists un dabas mīļotājs Igors Dzilna: “Vēl šobrīd vīri sēž uz ledus Alūksnes ezerā un velk skaistus lomus! Man gan prāts nesas uz citu pusi! Gribu atkal redzēt straujteci un satikt punktoto draudzenīti foreli! Tas, ka pirmais izbrauciens ir par agru, zinu no pieredzes. Tomēr tas nav svarīgi! Man gribas būt pie upes un darboties ar spiningu. Nezinu, kā citiem, bet es gūstu baudu jau no paša procesa. Redzu, kā mostas daba. Pirmā tauriņu deja piekalnītē. Putnu dziesmas un tā neatkārtojamā pavasara smarža!
Šoreiz ar kompanjonu nesteidzamies. Nav lielas jēgas skriet rīta agrumā! Naktī termometra stabiņš bija nokritis līdz mīnus sešu grādu atzīmei, tātad ūdens būs auksts. Auksts ūdens nozīmē, ka forele būs kūtra. Tomēr ūdens dzidruma un līmeņa kombinācija priecē. Pārsteidzoši dzidrs un nav nokrities līdz vasaras līmenim. Cerīgo vietu ir gana daudz. Sākam copi. Pirmā stunda paiet nemanāmi un bez rezultāta. Klusas pat tās pavasara vietas, kur foreles iznāciens garantēts. Pēcpusdienā tomēr upe atveras. Šīs sezonas pirmā forele paņēma, izskrienot no aizvēja. Upē iekritušais baltalksnis bija izveidojis gružu un sprunguļu aizkaru, kas bremzēja straumi. Pirmais tvēriens nesekmīgs. Arī otrais un trešais tāpat! Tātad voblerītis jāiepauzē vēl ilgāk. Redzu, kā zivs izskrien ceturto reizi. Bezkaunīgi ilgi mānekli turu uz vietas. Slinki paveras baltā mute un ir! Izmisīga, bet neilga cīņa un ātrs foto piemiņai. Zivs aizskrien zem glābjošā baltalkšņa pavēņa. Viss! Varu arī nemakšķerēt šodien un mājās ievilkt ķeksīti, ka foreļu sezona ir atklāta 28. martā!
Forele nebija liela, ap 35 centimetriem. Pēc vecajiem noteikumiem, vidēja izmēra zivs. Tagad skaitās knapmēriņš! Ar šo gadu noteikumi atļauj paturēt tikai vienu strauta foreli izmērā no 35 cm. Atcerēsimies to! Tomēr nevajadzētu katru reizi censties aizvest mājās pat vienu atļauto zivi! Pēdējos gados strauji izzūd šo skaisto zivju dzīvotnes. Bezsniega ziemas un karstās vasaras dara savu. Upītes aizsērē. Nav palu, kas izmestu smiltis krastos. Ūdeles un ūdri vairojas ģeometriskā progresijā. Posts, ko nodara bebri, ir neaprakstāms. Baltalkšņu audzes gar upes krastiem nomāc zemsedzi. Nav zāles, kas veidotu velēnu un saturētu krastus. Kailcirtes izgaismo upītes, un tāpēc upes aizaug ar ūdenszālēm. Par antropogēno (cilvēku radīto) faktoru varētu rakstīt un rakstīt! Atcerieties, straujupīte bez forelēm ir mirusi upe!
Ja tomēr gribas sevi palutināt ar foreļmaizītēm, man ir savi kritēriji. Es neņemu pavasara novārdzinātas zivis, kā arī vasaras otrajā pusē. Tad zivīm sak briest ikri. Visas mammītes atlaižu. Izņēmums – savainota zivs vai tai ir kāda novirze. Teiksim, traumēta zivs vai nepareizi augusi. Skaistu zivi, kas sparīgi cīnījusies, vienmēr atlaižu! Arī zivi, kas ķerta grūtā vietā, atlaižu, jo tur tā ir nosacītā drošībā. Principā sezonā sanāk paturēt divas trīs foreles. Tas ir viens procents no visām sezonā noķertajām. Dažas zivis sanāk noķert pat divas trīs reizes gada laikā!”
http://www.la.lv/ciemos-pie-upes-dveselites-dzilna/
|
| |
| |
|
SĀKUMS 
