Forums

Lappuse 1 no 1
1

Sapals (sml[Zivis])

Sapals

copmanis78

Datums: Ct, 01.07.10, 00:31 | Ziņojums # 1

Grupa:	Administrators
Ziņojumu:	429
Balvas:	2
Reputācija:	30
Status:

SAPALI (Leuciscus cephalus (L.)
Sapals ir lieliska zivs sporta makšķerēšanai. Tomēr jāņem vērā, ka sapali, kuri īsāki par 30 centimetriem, jālaiž atpakaļ. Lielākie eksemplāri dzīvo atsevišķi. Labprāt mīt seklumu straumēs aiz šķēršļiem. Dzīvo arī tīros ezeros, pat karjeros.
Ar labām sekmēm sapalus var ķert, peldinot maijvaboles, sienāžus, tauriņus, spāres, dundurus, arī maizes gabaliņus. Rudens pusē ēsmai var izmantot mazas vardītes vai grundulīšus. Izmantojot dzīvo ēsmu, gan jāņem vērā, ka to iekārot var ne tikai sapals.
Sapals ēsmu ņem strauji, un jau pēc trim līdz piecām sekundēm jāpiecērt. Šo zivju makšķerēšanas vietas ir grūti atrast, tomēr, ja tas izdodas, panākumi garantēti. Makšķerēšana uz labu laimi nekādus dižos lomus nedos.
Ne mazāk svarīgi ir ēsmu nogādāt sapala redzeslokā. Jārīkojas uzmanīgi un neuzkrītoši. Ja sapalam radīsies kaut vismazākās aizdomas, cope būs nesekmīga.
Apraksts. Ķermenis slaids, šķērsgrie-zumā ieapaļš. Mute vērsta uz priekšu. Mugura zaļganmelna, sāni un vēders sudrabains. Pirms nārsta tēviņiem uz ķermeņa izveidojas nārsta kārpiņas.
Morfoloģija. D 2-4/6-10, A 2-3/7-10, P 1/12-20, V 1-2/6-9, C 17-20, l.l. 39-50, os.ph. 2.5-5.2, sp.br. 6-14, vt. 38-47; Latvijā D 8-9 A 8-10, l.l. (43)44-48.
Izmēri. L-80 cm, W-8 kg, Latvijā l-56 cm, W-3,5(3,7) kg.
Atšķirīgās pazīmes. Vēdera spuras, anālā spura, retāk krūšu spuras sarkanas vai oranžas, mute vērsta uz priekšu (skat. balto sapalu). Anālās spuras ārējā mala izliekta (skat. balto sapalu un ālantu). Sānu līnijā mazāk zvīņu nekā ālantam, atšķiras arī rīkles zobu formulas.
Bioloģija. Saldūdens zivs. Mazuļi uzturas baros, bet pieaugušie īpatņi - pa vienam vai nelielos bariņos. Lielākas koncentrācijas veido vēlu rudenī, izvie-tojoties ziemošanas bedrēs. Ziemā maz-aktīvs. Lielāki bari saglabājas arī pavasarī līdz nārstam. Tālas migrācijas neveic. Pamatbarība: bentoss, ūdenī iekrituši kukaiņi, vardes un nelielas zivis. Sasniedz 22 gadu, Latvijā 14 gadu vecumu.
Vairošanās. Dzimumgatavība iestājas 2-12 gadu vecumā, sasniedzot 12-35 cm garumu (l). Auglība 1,5-215 tūkst. ikru. Nārsto martā-jūlijā (ūdens t° 8-18°C) 30-50 cm dziļumā. Raksturīgs porciju nārsts 2-4 piegājienos ar 10-15 dienu starp-laiku, kas ilgst apmēram mēnesi. Ikri pielīp pie akmeņiem, siekstām un cita substrāta, to attīstība ilgst 3-14 dienas. Veido hibrīdus ar plaudi, plici, raudu, vīķi, pavīķi, ausleju un vimbu

• latviski: sapals
• angliski: chub
• vāciski: Döbel
• zviedru: färna
• igauņu: turb
• lietuviešu: šapalas
• krievu: голавль